Vasarīgas..

Aizver acis, ieklausies..

..... truši kopienā - tie esam mēs, pilsētnieki! Jo retais dara ko vairāk, kā tikai pagulēt, paēst un vairoties.  :) Tā nagla varētu būt tieksme uz brīvi,uz brīvi, kuru paši apmainām pret jauniem slazdiem, tā arī nemaz nezinot kas ir šī brīve.  Kāds reiz ir teicis - pirmais solis uz brīvi, ir pārstāt baidīties, jo bailes mūs ierobežo.

bet tu vari neiet ielās, vari apsēsties ērtāk un pasapņot........ nedaudz...... ieskatīties sevī

Kamer Tu neesi gatavs izlist no komforta zonas...tu neevis DZIIVO,,bet IZdziivo....tas arii lieek baazties un dabut punus pieree....katram zemapzinaa ir sajuuta,ka paeest,pakakaat un pap...isties vel nav visa dzives godiiba!!!:))...tik ne katrs uzdrossinas iet ssai dzilumaa....

Es- atk parunāšos- ar sevi.. Pirms- iziešu- ielās...
...........................................
Dzejolis, kuru, atmodināta nakts vidū, varētu noskaitīt; jau kopš maniem padsmit..

Kādām dīvainām kustībām, greizām un lauztām,
Kādām dīvainām drēbēm, kas zin, no kā austām,
Kādām dīvainām acīm — kā paegļu mežs
Gar mūsu vārtiem gāja cilvēks svešs.

Un tu man teici: "Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā iet viens caur vakaru vēlo?"

Pie vārtiem viņš apstājās, sauca mūsu suni,
Kā kaulu tam pasvieda malduguni
Un prasīja: "Kā jūsu krupi sauc?
Vai viņš izlien no paklēts, kad govi slauc?"

Un tu man teici: "Tas gājējs tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?"

"Vai deg jums svecītes pirkstu galos?
Man ir zelta sirds. Vai gribat, lai ar jums dalos?
Un kuru daļu lai jums dod —
To, ko saprot, vai to, ko nesaprot?"

Un tu man teici: "Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?"
Mēs toreiz pa vārtiem to neielaidām.
Tagad nu gaidām. Vēlreiz gaidām.

Bet nakts kā nakts,
Un diena — kā diena.
Govs gadā noēd kaudzi siena,
Bet nenāk krupis pēc mūsu piena.
Un dīvaina cilvēka — arī nav neviena.  

    /I.Ziedonis/
...................................
Un tagad- savu Dvēselīti Kailo- atvērusi; neprasiet- nezinu, kāpēc tieši- šobrīd... jo- Dīvaiņiem, tiem- kas ne tuvu- no bara un pieņemtības- ticu- joprojām.. tagad- es uzsāku vienu deju traku; iespējams- ne tuvu- manu... manējā- KLUSĒ... lieta- pierasta, ja kas... man vnk- sailgojies- būt Sievietei- iekārojamai.. tā notiek. Kad- spīdums tas- acīs.. tikpat iespējams, ka- izbraukusi riņķi, it kā- sarunāto- nenobraucu- līdz galam; un- griežos- atpakaļ... jo- vēlos jau tikai- Tevi.. un- Tu!- zini- to.... kā būs- tā tam būs- būt. Laika putns- ir spārnos..

ja viss buutu tik prasti,dziive buutu skumja....nu protams,ka ssisabas kategorijas eksistee,,bet ir loti labi,milossi,uzticigi un uzticami un visadazinaa godaviiri....Zinu ,pazistu un milu tadus!:))

.. neatceros pat- cik pagājis laika no brīža, kad- šo dziesmiņu- man!- Aļona, Meitene, kas raksta patiešām labu un- sevī izdzīvotu dzeju.. un- kopš laika tā- ik pa laiciņam- noklausos atkal un atkal.. brīžos- kad man- vajag.. Paldies Tev, Aļona! :)

kamér otra acis mirdz,tikmér tu dziivo!

Kamēr saskati tajās sevi ..., dzīva ir Tava - Mīlestība ...

Milotà cilvéka acis kà labàkais spogulis,smuki!

... Elita!!! Paldies!!! Man- vairāk- kā labs!!! Iedomājies- reizi pirmo!!! 3,5 gadu laikā- jau dienā pirmajā- mājās!!!- izkrāmēti čimodāni /parasti tas process- līdz atkalprombraukšanai /; atk zinu- kur kas man stāv; ja gribu nolakoties- ok!; gribu uzvilkt to vai šito- pie lietas!!.. nu- garā tādā.. un tad, kad esi sevi 'iegruzījusi' pareizi jau sākumā, tad- zinu!!!- 'gruzīšos'- pareizi- pa savam- arī tālāk :).. stulbi tikai, ka atvaļinājums- ieplānotais- pēkšņi!- saruka- uz pusi!!! bet- man vēl jāapsver pašai- ko iegūšu, ko zaudēšu- līgumu laužot... manas problēmas, protams!!! pie tam- ne Ķinguļa kunga- blogā.. /atvainojos bloga autoram!/..  

Piekrītu Lilijai !   Pārāk primitīvi ..

Lielais Romantiķis Mārtiņš ..

Kikabidze sasmīdināja !  

Paldies...

Burvīgas.

Skaisti ..   

Nea..., labāk būt - Anniņai ,   kuras vietā ->>kāds aplaudē ...