Dzēsts profils
24. jūn 2014. 23:54baidies sāpināt, ja nu soļi nesaskan ..zvirbulis uzlūdza pūcīti dancot...pūcīte nomina zvirbulim kāju-vismaz mēģināja
savsem k. 24. jūn 2014. 22:43Kritiķa darbs un pienākums ir kritizēt ... visur un visus
Dzēsts profils
24. jūn 2014. 22:39būtu labi, ja arī ar tevi kādai beigtos kopāejamais ceļš-nez kādu stāsta versiju atainotu parodijas varoņi savā skatījumā-uzklausot vienu pusi...nerodas kopaina
Ingrida X. 24. jūn 2014. 21:34... jā, atkal- dziesmiņā- īstā... Paldies Tev, ka sajūti un- saproti- otru! :)
Dzēsts profils
24. jūn 2014. 20:42Es zinu,tāpēc arī rakstīju,ka ļoti labi sapratu arī Tavu domu un sajūtas
Alise .. 24. jūn 2014. 20:32Maijiņ, man patika Tevis teiktais..un tas man atkal lika vēlreiz pārdomāt..par sevis rakstīto., jo rakstīju taču savas izjūtas..nedomājot tajā brī'di, kā tas skan, bet pēc savām sajūtam!
Ineta L. 24. jūn 2014. 20:30Man arī patīk.. ,īstā brīdī noklausīta, spēj aizskart arī "raudamās" stīgas
Vēl šī jauka no Maksa Fadejeva "pūra" (it kā veltīta reālai meitenei):
Rudzu P. 24. jūn 2014. 20:21Kāds tilts ?sanemt vienam otru aiz rokas un skatoties vienā virziena iet un veidot savas attiecibas ...
Ingrida X. 24. jūn 2014. 20:15Ты из моей мечты, сделан из воды,
Таешь по краям.
Я тайну отдала и тебя звала
Сколько я могла.
Не молчи, не остынет кровь,
В ней моя любовь.
Дыши со мной,
Отражая тени, мы танцуем под водой.
Дыши со мной,
Может быть, когда-то мы увидимся с тобой.
Дыши со мной,
Отражая тени, мы танцуем под водой.
Дыши со мной,
Может быть, когда-то мы увидимся с тобой.
Нет больше ничего,
Кроме одного вздоха твоего,
Мы уплывём туда,
Где течёт всегда венами вода.
Не молчи, не остынет кровь,
В ней моя любовь.
Дыши со мной,
Отражая тени, мы танцуем под водой.
Ingrida X. 24. jūn 2014. 20:12Ineta! Es noklausījos reizes divas no vietas- tik ļoti ļoti!!!!
Noteikti- pašā vakarā- klausīšos- vēl.... saproti- sāka birt asaras kā pupas... tās, kurām ir reizēm vnk jāizbirst ārā..... Es nezinu, kas un kā dažreiz notiek, bet- tā notiek un viss... Paldies Tev!!!
Dzēsts profils
24. jūn 2014. 20:09Izlasīju un aizdomājos-ja ir tilts,tātad,tas ir uzcelts PĀR kaut ko,PĀR viņu sāpēm ,nedrošību,neuzticēšanos,bailēm utt... un ja divi dodas viens otram pretī pa tiltu,tad agrāk,vai vēlāk satiksies kaut kur uz tilta,pār kuru bija gājuši katrs no savas puses,soli pa solim pārvarot bailes,nedrošību un vēl daudz ko citu,bet satikušies tilta vidū ,tie vienalga atradīsies uz tā,viņi nebūs to šķēršojuši,viņi tradīsies uz tilta...tāpēc man labāk patīk Ilonas teiktais,ka tilts ir jābūvē pašiem,roku rokā,mēs satiekamies divu ceļu satecē pie kādas upes...mūsu nedrošības,šaubu un baiļu upes un tikai kopā ceļot to tiltu,mēs varam tikt otrā krastā,lai tad kopīgi turpinātu ceļu,nu jau kopīgo ceļu,ja vien pietiet uzņēmības,mīlestības un uzticēšanās to uzcelt...Atvaino ,Alisīt,bet manu acu priešā kaut kā tā iezīmējās šis tilts un ceļš,kaut gan ļoti labi sapratu arī Tavu domu,vien negribējās man palikt tilta viducī stāvot
Ineta L. 24. jūn 2014. 19:54
(Maksa Fadejeva mūzika, izpilda "Serebro")
Vārdi:http://www.karaoke.ru/song/9419.htm
Ingrida X. 24. jūn 2014. 19:29Gunta. Tavu stāstu izlasīju ar interesi. Uzrakstīts- tik reāli, tik- no dzīves
Kad lasīju par Tavu bērnu "izgājieniem", pēkšņi atmiņā traki spilgti uzpeldēja- manējo jociņi :) .. Viens no tiem: Kad manai Mazajai piedzima brālītis, Viņai bija nepilni trīs. Biju vēl slimnīcā, un vienīgā iespēja sazināties tolaik bija telefons dzemdību nodaļas gaitenī, uz kuru, protams, bija jāgaida rindā. Nu lūk. Sazvanījāmies. Un tad Mazā teica: Mammiņ, tu pagaidi- es ātri aizskriešu un paņemšu savas jaunās sarkanās kurpītes, kuras man māsīca atdeva... protams, ka gaidīju, līdz Viņa man tās kurpītes pa telefonu "parādīja" ; pateicu, ka traki smukas un man arī- prieks!
Ingrida X. 24. jūn 2014. 19:16Paldies, Inese!
Elpo dienu, elpo sauli,
Pārdarīto izelpo.
Mēs joprojām esam jauni,
Atsacīties neprotot.
Man nav ne jausmas, kāpēc tā,
Es vienkārši tev uzticos,
Es vienkārši tev uzticos.
Varbūt var arī savādāk,
Bet es tai visā neklausos.
Es jūtu tā kā tagad ir,
Es jūtu tā kā tagad ir.
Ir labi tā, es zinu to.
Kaut lapas šad tad jāpāršķir,
Kaut lapas šad tad jāpāršķir,
No acīm Tev to nolasot.
..............................................
Dziesmas teksts- vārdi- man- īstie :)
Ingrida X. 24. jūn 2014. 19:06... es neprotu Tavu dzejoli iekomentēt, jo- tas vnk nav vārdos, bet- sajūtās. Kkas- bezgala tuvs un- aizķerošs..
Inese A. 24. jūn 2014. 18:58Skaists veltījums Līgo svētkiem!
Dzēsts profils
24. jūn 2014. 18:49Lepni, ar gumijniekiem pa salmu tiltu
/uz priekšu/
kāpēc rakstīt, ja puse domāta vārdos, acīs skatoties?
/liecinieku nema/...
...
Alise .. 24. jūn 2014. 18:37IlonCis vienmēr prot ļoti labi pateikt..
Bet kaut ko precīzi pateikt ...ceļā uz attiecībām- tas nav iespējams, jo mums katram savas sajūtas, sava pieredze.....savs skatījums!
