Guniņa ..     

Katru noteikti uzrunā kas cits...jo izlaižam šos piedāvāto dzeju caur sevi un daļēji caur saviem pārdzīvojumiem....Ja novibrē šī iekšējā stīga,tad varu droši teikt , ka tas mani kā lasītàju ir uzrunājis...
1.Es vēlos piedzimt tavās acīs;
2.Tu esi mana gaisma tumsā;
3.Paliec pie manis, neaizej vēl

   Labs humors...varu paturpinát----ja vél esi ieraudzíjusi blakus ideálajam vírietim...sievu ká LELLI,tad Tev tas nozímés- dubultmanekens .......

Tādu es tikai māku rakstīt, jo skumjas man nav svešas.

Pec pedejas sskirssans apzinati neveidoju jaunas attiecibas,jo saskatiju,ka viss sakas un beidzas katru reizi allazh vienadi....un sapratu,ka pienacis bridis pabuut ar Sevi....loti svetiigs periods!!!Beidzot saskatiju,kas esmu bz viriessa,bez glaimojossiem arejiem apstaklieem..kas ES ESMU?....KO ES VELOS? ...KUR EJU un PRIEKSS KAM?...atkrita stereotipi par to,kaa vajag buut,velessanas kadam izpatikt,zaudet to,kas itkaa man ir un pieder....sapratu,kas man patiessam ir vertiba un kapec...izcili labs laiks apzinas transformacijai..Un zinu,ka nakamas attiecibas buus jau pavisam citaa limenii,ne tikai ar partneri,bet ar jebkuru cilveeku....

Nebūt par malā stāvētāju vien ir par maz.Dažkārt pietiek ar dažām nevainīgām vājībām,lai sagandētu visu labo,kas ir bijis,kur nu vēl klāt likt rupjumu vai nesavaldību.Un tur jau nelīdz nedz pesimisms vai optimisms,jo laiks ir visbargākais tiesnesis un nepiedod neko.

Rīkojies,lai nepietrūktu.

Paskumja dzeja.

Pietiek sievietei uz laiku izbraukt no mājām,redz kas tik negadās.

Cilvēks baltajā halātā vēl nenozīmē,ka tas ir dakteris...

Labi teikts: satikt pašam sevi... Ja Tu nezini kas esi, uz kurieni ej, tad nevar būt nekādas harmonijas ne ar sevi, ne apkārtni.
Un ne jau tikai kurzemnieki tie spītīgākie-skat.kā latgoļi rullē: katrā uzņēmumā un ne jau apakšējos slāņos... Spītība kā dzinulis sasniegt vairāk un labāk!

Foršas atziņas!!! :)
Visvairāk aizķēra priekšpēdējā:
* Lai nokļūtu uzmanības centrā, dažreiz pietiek nolīst malā.
.. nu ja!!! cik to dzīve nav pierādījusi!!!

Nevaru nepiekrist Jautrītei, Lilijai, Kū- daudz patiesuma, komentos šajos. Arī Līvas teiktajā /11:40/- dziļš patiesības grauds. Satikt pašam- sevi, bez kādiem kniksieniem, cenšanās- pielāgoties, palikt vienatnē ar sevi un- neizbīties tā- nekā... jo- neesi tomēr- tuksnesis.. bez- bara un spēlēm, visvisādām.. jā, tā IR- garīguma Augstākā Virsotne. Sasniedzis to, Cilvēks spēj dot, palīdzēt arī citiem- kļūst atvērts Pasaulei. Tādēļ- jārod, pirmk., jau vēlme- no tā vienveidības karuseļa- iztikt laukā.

... mācos, Vasilij, mācos- nekas jau neizdodas- uzreiz, bet- jūtu- soli pa solītim- ka jau mzl- virzienā- tajā..

Man jau arī šķiet, ka tas spīts manī ir vairāk kā dzinulis apgūt ko jaunu un pierādīt pirmāmkārtām pašai sev , ka to varu , ne tieksme griezties karuselī tik ar paceltu snīpi" redz cik es spītīga un griežos tik ap savu asi"

Izlasīju teikto.. Nezinu , vai garīgais tuksnesis ir mūsu spītības dēl..Domāju, ka drīzāk garīgais tuksnesis var būt slinkuma dēļ, nevēlēšanas apgūt kaut ko jaunu, nevēlēšanās iedziļināties lietas būtībā, kā arī tā  varētu būt paviršība, seklums un audzināšanas, vai neaudzināšanas sekas. Bailes. mazticība sev, saviem spēkiem - tas ir iemesls stāvēšanai uz vietas. Spītība laikam var būt dažāda. Kas vispār ir spītība? Tā ir tieksme darīt visu pretēji sacītam, ieteiktam..Kāpēc? Nu lai pierādītu savu varēšanu darīt lietas savādāk...vai nedarīt vispār..tikai tāpēc,ka ir savs EGO..
Spītība piemīt vairāk vai mazāk visiem, taču vieniem tā ir tomēr virzība uz priekšu, bet citiem tas būs puns pierē .. Man spītība uz vārdiem ''tev nesanāks''..pierādu pretējo!

Sandi-ko tu ar to matu mazgāšanu domāji?

mēs dzīvojam šodien,nevaram dzīvot ne rītdienā,ne vakardienā,un ir protams lietas ,kas atkārtojas-piemērām rīta kafija,un arī katreiz tā citāda-vai esam labā garastāvoklī vai steidzīgi,spīd saule vai ir lietus,pa riņķi-nu diez vai-katrs zieds uzzied kā pirmo reizi,nāk jauna diena-katra citāda,nāk meža zemenītes.gailenes,bērniņam nāk pirmais zobiņš-katru dienu ir kas jauns-jā varbūt ne viemēr tas ir patīkami-

ja daudzi saka, ka straujiem soļiem iet uz priekšu-uz kādu priekšu ...vai seko līdzi modei, seko līdzi jaunākajām tehnoloģijām...patiesie priekšgājēji ir izgudrotāji...tie rada un rada viskautko...lai masas skrien tam visam pakaļ...vieglāk...bet skrienot daudz palaiž garām nemanītu....

garīgs tuksnesis ir garīguma augstākā virsotne...arī kalna virsotnes ir kailas...tur nav apkārt nekādu mantu...esi tikai TU pats ar sevi saticies.