no kurienes tāda informācija, Genādij?

Rīga drīz atvērs specializēts pederastu veikals

ja robot...

Ja arī pastāstu , tad izvēli , risinājumu izdaru pati ; neesmu radusi likt citiem domāt manā vietā , jo tad vienmēr būtu kāds , ko vainot neveiksmes gadījumā.
       Mana dzīve - mans lēmums visās lietās.  

Ingrīda tu mani saraudināji. nezinu ko no bērnības var atcerēties pilsētas bērni, bet tie kas nāk no laukiem, tas dabas plašums, lauki, meži, upe, kas aiz pirtiņas tecēja, to aizmirst nekad nevarēs.......

...nav slikti, kad jau - tad jau..Lai tiek!

Galvenais,kad saprotas...

Katram mums savādāks skaidrojums..

Draudzība beidzas , kad sākas dancis pa trim..  

Apsveicu !  

... man nebija lauku mājas, piedzimu tad, kad vecāki un vecvecāki bija jau- gandrīz- uzcēluši māju šo, pilsētiņā manā... daudz tur ir atšķērēts /likumdošana par kvadratūru- mainījās/- puse ābeļdārza, kur viena, nodabā savā, spelējos "edgaros un kristīnēs"; tāpat- atceros visu- līdz visvispēdējam sīkumiņam.... un- šī ir arī manu bērnu- bērnības māja... un tas viss, brīdī šajā un- pirms- vienā skaistā un smeldzīgā kamolā- kopā... tā uznāk, reizēm. Bet- ir jāuznāk biežāk!!!!- lai saprastu, ka tas, ko pārdzīvo, kam pieķeries ļoti- šobrīd- nav tik lielas atdeves vērts, kā tu to sajūti, cerot- ko īstu.. atradusi.... nē- protams!- šeit un tagad!- bet mums IR- mūsu saknes..

........ tā ir īpaša sala, oāzīte, pie- kuras... ai, Meitenes!!!! To atmiņu, visvisspilgtāko- tik daudz!!! Un- tik- nežēlīgi daudz kam- savā trakajā skrējienā- pa dzīvi- piepildījumu un pieclapiņu laimīšu melējumos- paskrienam garām, līdz....

Man tās gaišās atmiņas saistās ar vecmammas lauku mājām...
Krūmu roze, kas tā smaržoja..tās mazās rozītes- pat īsti nezinu, kā tās saucas....acu priekšā tās redzu..šūpoles,kuras mani "uzsvieda" debesīs...dārzs, kurā tika izraudātas pirmās mīlestības asaras...

Man arī ar vien biežāk gribas izstaigāt bērnības takas.Tagad ,ezers kur bērnībā gājām peldēties vairs tik liels neliekas,bet ceļš uz turieni ar vien grūtāk pārvarāms.

..Ai, Ingrid, uzjundīji arī man bērnības atmiņas....un ir pagājuši tik daudz gadu..un viss manī kā toreiz...manas bērnības, jaunības "gaišā sala""
Bildīte ļoti jauka

Jā , Psois Koroļenko droši vien daudzus ir sabaidījis    Labunakti Mairit   !

Tad tas noteikti ir tas,kas brauc sabiedriskajā transportā kā bieds citiem.

Man prieks par Tevi!

Nu ... ķemmējot bārdu viņi izbirs ārā kopā ar vakarienas makaroniem  

Nez kāpēc cilvēki savu Dievu cenšās radīt pēc sava ģīmja un līdzības - bet stāsta pretējo