Ingrida X. 10. jūl 2014. 14:47Jā, ir tādi dimanti, zinu- tikai daļiņu to, bet tie patiešām IR dimanti. Mana mīļākā Pink Floyd kompozīcija. Bez tam- saistīta ar atmiņām īpašām, ierakstītām manī- uz mūžu.
Skaidrīte G. 10. jūl 2014. 14:15Jurij , tas ir pēdējais , ko es darītu ! Es varu saprast , ja cilvēks ir muļķis , bet , ja nekaunīgs - to ne ! Bet , laikam , reizēm abas šīs īpašības tīri labi sadzīvo kopā 1 cilvēkā , pašam to nezinot.
Vasilijs P. 10. jūl 2014. 13:58Tadel piedod-kad man nav satura,un katreiz vielu ietinu palagos,gruti jau-tadel izvairas...visas.Nelaike sievina-pacieta-izdaribas.
Vasilijs P. 10. jūl 2014. 13:51Viss saistits ar vielu,ko ietinu palagos-tadel vinas beg no manis...
Vasilijs P. 10. jūl 2014. 13:35Brituks lieliska bernu mamma,un ideals sabiedrotais
Ingrida X. 10. jūl 2014. 12:53Negribēju galīgi, bet- nu sasmējināji mani!!!! A man jau sen nodibināta grupa "Lidmašīnas kokos", un tavi balodīši ap tiem kokiem nelidos mūžam!! DIVI PUNKTI.
Jurijs Ķ. 10. jūl 2014. 12:47Es dibināšu grupu "Traktors grāvī" un tevi uz koncertiem neaicināšu un PUNKTS.
Ingrida X. 10. jūl 2014. 12:46... sauc nu kā vēlies- par pūšamo vai stenamo- kāda šķirba; es ar Tevi "diskusiju" beidzu
Jurijs Ķ. 10. jūl 2014. 12:42Nez to var nosaukt par pūšamo instrumentu?
Ingrida X. 10. jūl 2014. 12:41... uzminēju gan- ar ko, tikai- nu nevajag, lūdzu, tagad te nosaukt to Tavu ritmotāju vārdā!!!
Jurijs Ķ. 10. jūl 2014. 12:38Un pavadīju spēlēju uz kokles, nekad neuzminēsi ar ko ritmus laižu...
Jurijs Ķ. 10. jūl 2014. 12:29Es arī šito mēdzu uzraut, lai vakarā pie miesas tiktu... Runā, ka ar savu balsi spēju pievilināt gluži kā sirēna... Un tad šamējās virmo ap mani gluži kā tādi naktstauriņi
Ingrida X. 10. jūl 2014. 11:36Es vienmēr pārlasu, noklausos vēlreiz to, kas man šķiet tā vērts..
Traki, Ineta, patīk Tevis teiktais: "Tas, ka te parunaajamies caur asarām jau nav vājuma izpausme, ne, ne!!".. Ir forši, ja to saprot. Ir lietas, kas vnk reizēm no sevis jāizraud, ir lietas, kas jāizrunā, un tad nu katrs atrod veidu- kur un kā.. zinot, ka ir Tie, kas sapratīs tevi.. nesapratīs- arī nekas.. ja to izsaka vārdos, cilvēciskos.. Agrāk, pirms daudz daudz gadiem, rakstīju vēstules- daudz daudz, bet vnm- konkrētam adresātam, bieži jau iepriekš zinot, ka reti kuru nosūtīšu patiešām... krājās tās kaudzītē lādītē.. Citi raksta dienasgrāmatas, man tas neder, man vajag sajūtu, ka runājos ar kādu konkrēti, jocīgi laikam, bet- tā ir.. Un tgd- šī iespēja parunāties te, patiešām ar cilvēkiem konkrētiem, nu... nezinu- vsm man reizēm- nepieciešama- ļoti!!!
Sandris X. 10. jūl 2014. 09:21Gudra galva vienmēr izdomās , kā paka.u ērtāk iekārtot ..


