Redz Fejiņ - ar mīļāko jau ar var dzīvot kopā.... kā viena ģimene.... nu bet ja ir nedrošības sajūta - tad loģiski ka vajag apgredzenot.... nu būs tad viņš pie tevis vairāk piesaistīts...  

nesaprotu daiguc gan šito burvību

Nu gan Tu te komentāros muļķības sarakstījis!
Mairita mēģinaja Tevi uzmundrināt, ...lai nav "katra diena bez cerības"!
Ja paļausies, ka Tavu likteni kāds iezīmē un nekas nav maināms, iebrauksi dziļās auzās!
Un nedrīkst savās izjūtās , noskaņās veiksmēs un neveiksmēs vainot visu , kas notiek apkārt, tā sakne ir jāmeklē dziļi sevī iekšā, jāsāk ar sevi, jo sevi var veidot pats, izvērtējot pieredzi un iegūtās zināšanas, arī jūtu ziņā.
Šobrīd dzejolis ir viegli saprotams, bet ar izteikti destruktīvu noskaņu! Pašu un likteni ārdošs.

Paldies

Liktenim un punkts.

Jā, mēs visi kārtojam dabiskās vajadzības, un te ir mana tolete laikam tavā uztverē. Nāks citi mēsli.. Nu skaidrs ko tu domā par manu dzeju.. Tu pat mani nepazīsti..negaidiju no tevis!

Eu, kam tad vēl lai tic, ja pat sev netic, nu gan!!!

...būtu jau labi Vineta...

Fejiņ - Tu neko nesaproti.... vai nav burvīgi - nekādu pienākumu, nekādu saistību...

...visiem saldus sapņus,manC gulēt...   

Nakosaja dzive mes noteikti viens otru atradisim !

...Fejuci...nu nesaki...cita negrib precēties,viņai pietiek ka ir mīļākais....

mīļākie - tas nav nopietni juri  

...nu es jau tā arī sapratu...

Nu bet protams... savu mantu jau ārā nemetīs.... bet runa ir par to ko kāds cits tur uzjrāmē...

...nu ja jau pati esi gatavojusi un uzlikusi uz tā šķīvīša,tad jau nu noteikti apēstu Daigiņ...

...nu tās ir sievietes privilēģijas...Mairita....

Juri - nu tānu gan nav...  skatoties kas uz tā šķīvīša...

...Fejiņ...ko Tu gribēji ar to teikt...mīļākie nav suga ,bet pasuga...

...Daigiņ...ar to man sievietes patīk,nekad pusizēstu šķīvi neatstāj....