Bet ir taču kas tāds,kas Tevi iepriecinātu?Es šonedēļ katru dienu veicu kādu skaistumkopšanas procedūru,un esmu pacēlusi sev garastāvokli.

Esmu jau pietiekoši konfekšu turzu apēdis , vairāk nevaru - sāks dūšu šķebināt  

Bet te taču arī var saskatīt ko jauku.Iepriecini sevi ar kaut ko.Nopērc lielu turzu konfekšu un notiesā tās.

Es nemāku mierināt un dažādus nomierinošus minējumus izteikt  - neticu ka no viņiem kādam var vieglāk palikt

Es nē ... esmu Dievs atvaļinājumā - kamēr šī Zemes dzīve izbeigsies  

Redzi,te daudzi cenšas uzņemties Dieva lomu,bet pilnvaras ir tikai retajam.

Dievam nevajag nevienam neko pierādīt  

Nu te Tev tas būs jāpierāda.

Dievam nevajag ne pielūdzēju , ne baznīcu ... viņš taču nav cilvēks - viņš Dievs  

Sūtu tev 3 bučiņas...
pirmā būs paklausīga un aizlidos tur, kur teikšu (uz vaidziņa)...
otrā laikam kaut ko sajaukusi, bet trāpīs kaut kur blakus....
bet trešā ir baigā  tāpēc, tā tev būs jānoķer pašai!
                                                
Izraudies un stradā tālak  --esi stipra---izturēsi---bet tavas vietiņas tevi pagaidīs....
                                                  

Iesaku celt baznīcu un sākt sludināt.Tad arī te cels goda kārtā.

.... es biju Dievs   !

Nuja ... atceros laimīgās dienas , kad nebiju vēl šajā ačagārnajā pasaulē  

Kuku,Tev šķiet šodien nostaļģija.Teicu lai nededzini svecīti.

Nu ... pie tā tie sasodītie refleksi ir vainīgi - mēs piedzimstam jau ieprogrammēti izdzīvošanai  

Tad nesaprotu Tavu pirmo cīņu un uzvaru par izdzīvošanu.

Ingrīda,zinu,ka aizbraucējiem nemaz nav viegli.Mums ir ierastā vide,blakus draugi un radi,bet tur Tu esi viens.Toties zinu,ka atbrauksiet stiprāki kā bijāt šeit.Turies.

Tas nebūtu slikti . Kad manis nebija šaj pasaulē , man ļoti labi klājās   ...

Ja tā domātu Tavi vecāki,tad Tu nekad to nevarētu.

Es nemeklēju te laimi. Te nekādas laimes vsp- nav! Nekā te- nav! Es nespēju šejienes skaistumu novērtēt, jo pārāk ilgojos pēc sev tik mīļajām vietām.. ezera, jūras, dīķiem..... gulēt savā gultā un no rīta dzert kafiju no savas krūzītes...... Es ļoti lūdzu- nerakstiet neko stulbu un aizskarošu! Man patiešām šobrīd nav viegli. Katram gadās, uznāk brīži, kad nesaproti vairs galīgi, kā dzīvot tālāk....... ai, tās stulbās asaras.......neredzu, un taustiņi slapji......... es nerakstu, lai tgd mani nu žēlotu- nav taču par ko!!! Es vnk rakstu, jo es negribu saplīst uz pusēm........... un vajag ar kādu parunāties.......... ai, es zinu, ka tas viss izklausās stulbi, bet es nevēlos, ka mani, tādu, dzird bērni vai mamma........ Nav svarīgi, kuram to vajag??- kāpēc neesmu vairs tur, kur jābūt.......... katram var kaut kas kādreiz saiet galīgā ķīselī...... visādi notiek....... pats trakākais, ja cilvēks vairs nesaprot- kur tad tgd ir tā viņa vieta??!!!....... aizbraukusi mājās, vnm- aplaužos, jo kkas ir neglābjami zudis.... tik daudz kas satrūcis.......... attiecības- jūk un brūk...... un mamma- paliek švakāka un švakāka, tikai tēlo stipru...... Es zinu jau tgd, ka rīt nožēlošu nežēlīgi, ka sarakstīju te penterus, bet es rakstu vienalga....... Tas, ko es vēlējos pateikt- ja vien ir iespējams- nebrauciet prom!!!! Tā ir dzīve bez dzīves........... un laika putns- ir spārnos......