Nepareiza pieeja skapim ,   nomaskēt jānomaina ar - izcelt un akcentēt daili !    

Paldies par tik krāsainu un skaistu dzeju , Aivar. Jauku dienu - jaukas dienas vēlētājam !  

Kad dārzā gladiolas
Un dālijas zied,
Jūtu -
Ceļš sāk lēnām
Uz rudeni iet,
Garāki vakari kļūst,
Vēsāka vēja elpa -
Rudens -
Ne lūgts, ne gaidīts -
Ienāk Pasaules telpā.
~*~
Taču dārzā
Vēl redzams
Ziedu krāsainais prieks -
Tur dzeltens, sarkans
Un oranžs -
Kā saulstaru mirdzošais sieks,
Kaut gan reizēm lietutiņš
Kapā ziedošos krūmus -
Tie nejauš vēl rudeni,
Ne vējus asus un drūmus.
~*~
Tā arī cilvēks -
Māk spītēt
Vējiem un salnām,
Smaidot pakāpties
Dzīves saulainā kalnā,
Lai reizēm kājas
Rūpju pinekļos pinas,
Dvēsele - laimīga, skaidra-
Gaišāko ceļu zina.
~*~
Tas nekas,
Ka ceļi un takas
Palēnām
Sāk uz rudeni iet -
Lai dārzi un sirdis
Kā dālijas koši zied!
(Inta Nagla)
Lai dienām ziedu krāsainais prieks! (flower)..jauku so dieninu!

Nemeklēti atrasto vienmēr aizsūtīt lidojumā , kā jau te Līva teica.. Tas neattiecas uz Guntara minētajām - nemeklēti atrastajām omītes brillēm ..

malacīte

Bet vispirms vajag vieglā vilnī uz gultu   ... Labunakti   !

Nau tik traģiski

Aha ... vieglā vilnī uz sauso doku , kurā metāllūžņos sagriež  

Es paēdīšu tā krietni pirms gulēt iešanas  

Kuku,pienāks diena,kad tos izkraus un varbūt varēs izlaist līkumiņu vieglā vilnī.

Kanāriju Salās ? Nuja ... tie kanāriņi seksu nedos - skopie kapitālisti  

Lai Tev izdodas, Kuku!!! esi taču- nopelnījis!!!! es arī, kad aizbraucu majās, pirmās dienas- vsm līdz pusdienai noguļu- un tas vēl ir labi, ja tad- slienos augšā... parasti- vēders paprasa savu tiesu- nejauki- burkšķ

A ziemassvetkos varbut jau atpūtišos kanarija salā tāpec vajag tagat

Aha ... tomēr tie sasodītie konteineri smagi - neļauj atpūsties   ..

Jā , viņš dragā pa jauno asfaltēto šoseju no Aknīstes līdz Biržiem- Jēkabpilij .... un atpakaļ  

Es gan gribu gulēt lidz pusdienām un nevingrot ... ja lietus līs -  tā arī darīšu   !

Esmu ostā.Arī tagad mājās valda klusums un miers.

... ai, nu simts gadu man hāgeni, simts gadu- viņiem- es!!!
... katram- savi medību lauki!!!

Tad ko mēs šeit amigosā lūram pa spraudziņu ostas vārtos ?

Labi, Kuku.
Es jau tikai- pamuldos.
Nekad- nevienam- neesmu pakaļ skrējusi
Dzīvo rāms, Mēnestiņ! Bija prieks, kā vnm, Tevi- satikt!

Jātaisās pie miera- gribu atk celties 5-os un- vingrot. Nu negribas kļūt sašņurkušai un tā!!!.. Te- man celibāts, trakākais; mājās- jāatgūst zaudētais; bez tam- jebkuras baterijas- pa laiciņam- jāuzlādē