Klusej....kai parcizans   vissss.... gaidiet navaru....sardelis dzīst ....šaušonu atlikt    

..............................................
Mēs, Mans Mīļais, esam- drusku dažādas paaudzes; es baigi saprotu- Tavu, bet- Tu- ne tik ļoti- manu- kas neiet gluži- caur ķermenisko.. aiz to.. man???- Tu vnm būsi- īpašs, jo- esi- Īpašs... un- Tavu pieskārienu- ilgojos- ļoti.... kas izpalika šonakt- manas spīts pēc, par ko- sevi nolādēju mzl...nē, daudz.... bet- zinu!- mēs- nepazaudēsimies... tā gan.. :).. jā, gaidīju 6.-to; nopurgāju tad- pati.. tgd- gaidīšu- citu... :)..

Mairita rok tranšejas un vāc pārtikas krājumus.Visiem stroķi,un pat atrasti,ko zin.

Lilija - bet ja mēs nebūtu neparedzamas un noslēpumainas... vai tad mēs vīriešiem būtu interesantākas... diezvai...   ...nu tad lai paliek viss kā ir... slēdzam tos "povarotņikus" kur un kā mums tīk.... un lainu šie tad saspringst domājot ko mēs sadarīsim..
Arlabvakar... Lilija....   

stāvu vēl durvīs...

a es jau sapriecājos....

a Mairita, ko saka?

Pa pa....Mairitai, piedejīs vords  

....gan jau noderēs ,neuztraucies....

Lielums–ļelums

/sastingst pirms verdikta/

Naz kū tod   Mairita saceis  .... Jos apriņķis–jos likumi  

...tur iedarbojas bremžu sistēma...attiecīgajam ritenim...

ļetums?....hmmm ...ļaitums vai ļotums?....

Iļja Muromietis jāj sava brašā dūkanbēra mugurā, te pēkšņi jūt -vajadzētu kaut kur pietupties krūmos un atviegloties. Skatās -priekšā ala. l|ja nokāpj no zirga, ieiet alā, nolaiž bikses un pietupstas. Te pēkšņi gaismu aizklāj tumša ēna, un visas tris galvas alā iebāž pūķis Goriničs. l|ja Muromietis kļūst pikts: «Nu, ko vazājies? Pazūdi!» Goriničs pazūd. l|ja turpina stenēt. Pēc briža - atkal alas mutē parādās visas trīs galvas. l|ja kļūst niknāks: «Nu, ko vajag? Tinies, maita!» Goriničs pazūd. Iļja vēl brītiņu pasten, tad viss beidzas laimīgi, un, līksmi svilpodams, Muromietis sēžas zirga mugurā un dodas tālāk Pēc briža alā ielien pūķis Goriničs, izvelk no stūra liekšķeriti un slotiņu un, uz-slaucīdams čupu, žēli noburkšķ «Ko vazājies... Ko vajag... Es šeit dzīvoju!!!»

Labiņi..teikšu arlabunakti visiem!
Jauks blogs, Daiga! Mēs sievietes tik tiešām esam neparedzamas un noslēpumainas reizēm..   

Marij!!!   Ļelums–tei ir gaumis līta    

es ilgi brīnējos, bet ieeļļoju, vōrd!.... tagad baidies.....

Nu jaīpašnīks–nakauņa napazaudieja kūpā ar patronim i jei,nu janvara ,nav šauta–toč nadereiga  

Lilija - protams...