Dzīves realitāte. Ir kāda daļa no cilvēces, kuros ir iesējies ļaunums, vienaldzība, alkatība, bet cietēji vienmēr būs šīs mazās dvēselītes, kuriem vajag pavisam maz, lai viņi būtu savu vecāku mīlēti, gaidīti, vajadzīgi ...  

Tu sakki...?  

... AnsīC fleitē , tā ka prieks ,
precīblietas - šamam nieks !
precin te un precin tur ,
naudiņš birst tam kabatā -
................. gan še , gan tur !

https://www.youtube.com/watch?v=jYCHIemNd18

  Sveika, Lilija. Dzīve patiešām ir brīnišķīga, ja ir īstie cilvēki blakus  
  ... bet, no Tava tekstiņa saprotams ir tas, ka ne jau par oficiālo darbu iet runa, negribas ticēt, ka strādājot ilgus gadus ... beigās izrādās, ka darīts viss nepareizi, bez jeb kādiem panākumiem, lai kur mēs strādātu, ik vienā darbā mēs to darām ar izaugsmi. Tev, manuprāt te ir pamesta doma tieši par personīgo dzīvi, kur esi gājis caurām dienām, cīnoties par labāku dzīvi un pēkšņi Tavs līdzcilvēks ar vienu frāzi pārvelk visam strīpu. Tas tikai nozīmē, ka visu laiku nav bijis īstais cilvēks blakām, gadās arī tā ..., un pirmajā mirklī, šķiet, ka visas dzīves skrējiens kaķim zem astes! Bet tā taču nav! ... un mūsu nākamā paaudze tam ir tiešs pierādījums  
   Varbūt es Tevi neesmu pareizi sapratusi, palasot komentārus ... kāds par peļņas darbu, kāds vienkārši par Varu kā tādu ... nonāvējot visus ceļā stāvošos  
   Savu ielikto domu zini tikai Tu pati  

Ako es....es NEKO  

es........

https://www.youtube.com/watch?v=CA9GeGjQs70

Uzsklausiji,padomaji.Un uzdod jautajumu.PIRMS ANALIZE MANI,PASKATIES UZ SEVI-UN TAD PARUNASIM-JA BUS PARKO RUNAT-..............

    

... zinu , zinu , bet neteikšu -
......................................... teikšu gan !
AnsīC darbu pazaudējis ,
darbiņu nu - meklējas !
meklē šur un meklē tur ,
neveicas tam - it nekur !
domā , domā , domā , domā -
............................. jāpapapapadomā !
padomāja - izdomāja ! būšot šamais -
......................... precīblietu kurators  !

https://www.youtube.com/watch?v=lZ8UOcfO2b0

.... tik emocionāli.... tik- ļoti ļoti....!!! .... bet- nenoticēju tik izjustajam priekšnesumam.... man žēl, ka tā.... ka aiz tā- sajutu iestudējumu....

.... man šķiet- daudzi!- skaudrāk vai mazāk skaudrā veidā, esam to piedzīvojuši..
Un tad saprotam to, ko ik drīz atkal aizmirstam.. Es nezinu, nekad neesmu sapratusi, cik un ko vērtas izlikšanās kkādas.. Un tad, kad šķiet esi kā tāda, nu tādas- lielākas vai mazākas (ha! it kā te būtu gradācijas kkādas!) ķerta, tad sāc audzēt ap sevi tos aizsargvaļņus, jo: "Neticu vairs nekam"; ja kas- baigi skumji tas! .... Jo tā neticība un neuzticēšanās saindē tevi, patiešam- saindē.... Ir jānāk tad cilvēkam citam, pavisam citam!, lai spētu tu ārdīt savu skepsi, kā sīpols- pa kārtai vien.... Un saprastu no jauna- cik skaisti ir ticēt un uzticēties! .. Vrb kļūdos, nezinu, bet es mācos to no jauna- noticēt, ticēt, uzticēties.. Man jātic un es ticu..

Поссорились? И дуешься ещё?
Твой выбор! Только мой тебе совет:
Когда ты на кого-то держишь зло,
Представь, что человека больше нет…
.....................................................................
.... un tad tie 100miljons nepateiktie vārdi, no sirds!, jo nav vairs kam spēles spēlēt- nav....

     Tava ieraksta "+"- Tu raksti no sevis, tas aizķer, vnm    Man no sirds žēl, ka esi tik ļoti sasaistījusies ar šejienes "teātri". Savas izvēles izdarām paši, vai ne?  

(šodien bija laiks un iespējas palasīties.. piem.- Etena Elura publicējusi patiešām  ne sliktus video, bet- tos atrast/noklausīties varam ikviens pats, ja ir tāda vēlme; kaut- nenoliedzami!- ne visam izdodas uzskriet virsū un dažreiz- patiešām!- paldies tam, kurš to/tos publicē šeit )

Nē, Ineta Lībe.
Ja es ko rakstu, tad- rakstu NO SEVIS. Tieši to pašu, ko teiktu ne-virtuālā sarunā. Atšķirība?- paužu to rakstveidā, ne mutiski. Tad jau visas intervijas jebkur- netā, presē... ir tikai un vienīgi virtuālā figņa? Forši, ja kas, Ineta Lībe

     Kaut te, kā skatos, izteikusies "prīma", viņas feiki (Guntars xx, Raivo Kisons) + max max (anugas piedziedātājs), jā, atmetot to, man ir ko teikt par bloga tēmu, ko arī atļaušos
    Tev, Lilij, arī nav bērnu? Ja jau tik vnk pieņem max-īša pausto: "Jaunie gurki, izsalkushi darboties,péc nosédétajiem dibeniem skolàs. Kur vinus visus likt,izmitinàt ?" Tie jaunie, pirmk., cīnās pamatīgi, lai varētu gan apgūt to, kas jāapgūst, lai varētu izdzīvot (jā, es runāju par tiem, kurus zinu, un šāds max izsteikums man šķita ne tikai nievīgi stulbs, bet, pirmk., jau absolūti nezinošs- NEKO!!)- mācās un pa naktīm strādā. Vai max-ītis-taksītis zina, cik tas dažbrīd ir grūti?! Bet viņi ir tik mērķtiecīgi, tie jaunie (kurus zinu es!), ka uzspēj to, ko nemūžam neuzspētu tie, vairs ne tik jaunie. Un tad, kad studijas pabeigtas, pat ar izcilību!, lai tiktu pie darba savā profesijā, nepieciešama PIEREDZE!!!, značit- jāstrādā noteiktus mēnešus bez samaksas (ok- 50 eiro!!, kad īrēt vien- maksā cik???) Un tad, lai uzkrātu t.sauc. "starta kapitālu", aizbrauc uz smagu, fizisku darbu UK vai citur; dažs sabeidz veselību, strādājot tās n-tās stundas aukstās noliktavās, jā, sabeidz pamatīgi. Un tad, atgriežoties, dažam, maxīšprāt, gurķim, palaimējas- atrod to darbu savā iegūtajā profesijā, kurā ir patiešām zinošs!, bieži- daudz zinošāks, kā tie, kas tur silti sajutušies gadu gadiem. Vēl dažam palaimējas tik ļoti, ka viņa zināšanas un prasmes tiek novērtētas jau 2.ajā-3.ajā darba ned., un sāk saņemt adekvātu atalgojumu.

    Arī es, Lilij, esmu tajās pašās dzirnās, kā Tu. Manā "lauciņā" (kā jau ikkurā), viss nedaudz citādi- redzu, kur pārāki jaunie, saprotu, kas viss man jāapgūst, lai noturētos, tāpat saprotu, kur jaunie pieklibo, un daudz vērtāka mana pieredze. Tas jāsabalansē, un bezgala daudz kas atkarīgs no iestādes vadošajiem. Necelt vienus, nenorakstīt otrus.

    Gari? Lai. Uzrakstīju, kā ir.

   Neiet jau, Lilija, runa par kkādu personisku patikšanu vai nepatikšanu. Nevajag vispārināt.
  Tas, ka Tu esi reāls cilvēks, kurš raksta savas patiesās domas un sajušanos, sen skaidrs.
  Ja Tevi saista, ko raksta cilvēks, kurš izdomājis sevi-šeit, un taisa visādas mahinācijas, ok.  Tava daļa. Līdzrunā, ja tas Tev ko dod. Man- nē. Viss vienkārši.

Dziive,pavisam reaali...

Meļi! Meļi!!! visi MEĻI !!!!!  
Mātes meita sūkstējās`i      
Uz puncīša krustu meta                                                        
Pate līda aizkrāsnē`i          
Tur ļautiņ`is neredzēs`i                                                                  
Kā,šie abi,čuposies`i            

... āāāaaa !   
AnsīC melo -
re, kā auSes kust !
.................... kust , kust , kust ...
ķeru čību , melim mest -
................... mest , mest , mest !
šamais pacenšas pa ------>zust !
..................... zust , zust , zust ...

Nu protams ,kad–––paC !!!

Es godīga mātes meita         
Man bī logi,durves ciet`i        
Nekauņ`puika mēnestiņis                         
Pa skursteni iekšā tika                
Skurtenšprakšķos pamodos`i                                          
RE!!! šamais`i  gultiņā`i                                                          
Kā apkampu  laukā mest`i             
Brūtes kārtā–piefiksēja !!!!!!!                
  
  

Ansīt ...,
ne nu stiepa , nekā...,   šamais - paC !   atnāca ...