Es centīšos, putekšņlapu kustinot tevi  pievilināt... Nāc uz saldo nektāriņu, kad lidosi prom, visa būsi ar maniem putekšņiem  noklāta, varēsi labumu uz stropu aiznest  

Tu ar blējieniem varētu vēl pievilināt vismaz kādu aitu...nē...atbildu uzreiz..es neesmu aita

Bet baidos, ka neatnāk kāda badīga govs un manu daili nenoplūc...

Aaaaa...nu tad sēžam un acis nepamirkšķinot gaidam to...kaut ko lielāko...Tad nu gan būs bite, kādu vēl neesam manījuši

Spraušanu ar otru ķermeņa pusi es pietaupīju kam lielākam, līdz atlidos kāda  bitīte mana nektāra savaldzināta...  

a man gan dvēselē pavasaris visu cauru gadu..)) ..

pareizi pateikts..))

sarmit..to jākļu dēļ ne tikai vēstules raksta.. i aces izplaucē, i frizūru ar samazgām apšmucē..p a tu saki, ka pa durvīm jāmet ārā..ppp

Tev bija tik grūti ziedpumpurā iespraust tieši to otru ķermeņa pusi? Tagad līgojas kā Dieva nepieņemt daiļavu priekšā   

Es arī uz reiz par to pašu iedomājos...

Manī būtu sakopojies viss...es domāju emociju gammu

Paldies ir nedaudz skumji.

Ja no diviem beidz tikai viens, tad tas otrs patiešām var justies apdalīts...

Ko tur beigt , ja viens rādās tik apdalīts... ...

Vai zem vienass segas, jūti kaut ko sevī, bet nezini ko  

Ja zemeslodei pietruks slanekla gazes-ari Japanai nebus Bum!Bum!

Beidz... Reizē ar mani...  

Ierāva mani šai dzejā vai katrs vārds...jālūko kā nu ārā tikt...

Bet vispār tā draudzība visai amizanta no malas rādīties( man laikam patiktu)...bezjūtīgi sēž uz vienas smilškastes malas ar vieglu ignoranci cepot smilšu kūkas...Jūti kādu blakus, bet pat nezini ko