Lietus S. 4. mar 2020. 08:38Rozes izgājiens- albums:
Lietus S. 4. mar 2020. 08:33No agrākā - Melānija
Lietus S. 4. mar 2020. 08:11Ideālas izgājienam pa garām lietus peļķēm...
Lietus S. 4. mar 2020. 08:09MAIRA WILKIRAINE - lietus kurpes.
Lietus S. 4. mar 2020. 08:08JŪRAS MEITA - lietus sandales.
Skabargu A. 3. mar 2020. 20:03Mamma!
Kad vēl bija skuķēns mazs, mājās, pirms doties spēlēt dančos, iegriezās pavakariņot ciema muzikanti . Te nu,kamēr šie vakariņoja,pie tikko tālā ciemā izvadāta un noskaņota cītara tika klātu skuķis un paņēmis turpatās glabājošos skaņošanas atslēgu sāka to skaņot pa savam .
Muzikanti,to ieraugot,palikuši mēmi un ....pēriens garantēts.
Nu meitēns ņēmies lūgt piedošanu un solījies fiksi sagriezt visu tā ,lai skanētu kā bijis......ko arī izdarījis.
No tā laika, visi danči un balles, neiztika bez Mammas
Kur sīkā protams gulēja,kažokā ievīstīta,līdz šo pamodināja....pastrādāt–cītaru noskaņot,fiksi fiksi un gulēt tālāk.....līdz rītam,balles beigām .
Es puikiņš– padsminieks
Prasīj Mammai rubulīti
Būs tev dēliņ divi rubļi
Izravē div burkānvagas .
Pat stundiņa nepagāja
Div pussimta, plikas zemes.
Mamma teicās, rubļus dodot:
– “O ta bēda...izdzīvosim!”–
Ja ar ,kādreiz,rubli deva
Darbu darīt– neprasīja.......
Pats apguvu Mammas skolu
Pats darbiņus šķetināju......
Ehhhh....ieš skalot kabatlakatiņu ........
Ingrida X. 3. mar 2020. 19:21Varu tikai un vienīgi atkārtoties- dziesma, kuru ievietoju toreiz, kad sapratu: vairs nekad nebūšu bērns! Nemūžam, nekad! Joprojām būšu sieviete, mamma, bet nekad vairs- meita, meitiņa....
Un nekad man vairs nesamīļot nesamīļoto, un nekad vairs- nenomaksāt parādu, to.... Kā saki, Lilija, Tu- nu jau gadi 3+, bet nekas nav kļuvis mazāk sāpīgs....
Ingrida X. 3. mar 2020. 18:03 Kkā īsti nesapratu Tevis uzrakstīto, Gunar. It īpaši šo: "mazais nekauņa ir izlutināts un nepaklausīgs" + tālāk sekojošais. Tie mazie nekauņas, manuprāt, nerodas paši no sevis!
Pirmk.- kāds tam sakars ar šo, konkrēto ierakstu?
Otrk.- kas tad vainīgs pie tās izlutināšanas un tālāksekojošā? Kā, tai sarežģītajā laikā, kuru piemini Tu, bet kuru neesmu piedzīvojusi es, iespējams kas tāds?
(atvaino- bet ne reti Tavi izteikumi saprotami Tev pašam vien! Kas, kādā sakarā?)
Vasilijs P. 3. mar 2020. 16:12Jēlas zivis...nav koments...
Gunars S. 3. mar 2020. 16:08Neapskaužamā stāvoklī ir māte, kara laikā kļūstot, bez vīra atbalsta. Rūpes kā izdzīvot, par sevi nedomājot...Bet mazais nekauņa ir izlutināts un nepaklausīgs. Dažreiz tiek ārstēts ar bērza (jaunītēm).žagariem. Pēc kārtējām palaidnībām sāk laisties no mājām, kaut kur trepju rūmē pārnakšņojot, kamēr tiek atrasts un milicija atdod mātei, brīdinot to.
Dzēsts profils
3. mar 2020. 15:20
Guna a. 3. mar 2020. 10:23Paldies par sirsnīgo ierakstu , Lilij ..., arī savu Māmiņu - nu vairs tikai kapu kalniņā apciemot varu ...
Ikvienam reiz dzīvē pienāk mirklis , kad nabassaite tiek pārgriezta otrreiz, Mātes silto apskāvienu - liedzot uz mūžu ...
Smeldzošā sāpe pamazām atkāpjas , Māmiņām nepateiktos vārdus - nu domu putni uz aizsauli nes ...
Lietus S. 3. mar 2020. 07:25Mūsējie arī uzrakstīja:
Lietus S. 3. mar 2020. 00:10Atjaunots blogs- pasaules lietus sandaļu jaunumi:
Lietus S. 2. mar 2020. 22:58Augstākā foto klase:

