Mans ceļš man lielu prieku nesagādā ... pa viņu nevis brauc - bet vibrē  

Lietus ... latviešiem gandrīz katrā diesmā ir lietus  

Daudzi diemžēl par to  nepadomā ....

Nuuu..., nieks par dziesmiņu , Vordeņ ...,   galvenais -> slāpju veldzēšanas procesu - atceries !!!!!  

....    CEĻŠ  

... a es ko saku

Kas tā bij,par dziesmiņ.....Viens otru dzērām kad mums slāpa .....  

Lietusvārdi jāzina ..., Kuku ...

Jā ... pašnāvniekiem labāk ceļā doties vienatnē  

... mans Zēns- pēc noteikumiem; viss pareizi- par 100; es- riskējot; bet, kā jau paskaidroju Viņam- ja man blakus Cilvēks par 200, mans risks- pārdomāts

Lieti nekad nenāk , kad viņus gaida ...

Nuja .... var stūrēt uz maiņām , vai abi vienlaicīgi ...

vot- ideja ka māja!!! Divas stūres!!!

Kamēr to garo konstruēsi , Kuku ...,   lieti atnāks ...,  varēsi no plaukstas - padzerties ...

Mums abiem, Kuku, nežēlīgi patīk braukt; aiz to- uz maiņām

Vajag katram savu stūri - kā polotiem lidmašīnās  

... labu gabaliņu ceļa jau brauca Viņš; es- mānīgi- radīju ilūziju, ka knipsēju tad- es /skaipa zīmīte- aizsedzot acis/..

Jāsasprauž vairāki kopā , atkarībā no akas dziļuma  

Vordeņ , kad slāpes ir ..., grafikus neievēro ...

/kad knipsēju, roikas- man brīvas- stūri paņem- blakussēdētājs /