Dzēsts profils
8. okt 2014. 20:17Mēs arī tādi nevaram būt. (pazīstami) Bet paldies!
Mairita G. 8. okt 2014. 20:11Runčuk,lai viss iet kā izdomāts,un vēl labāk.
Jut i. 8. okt 2014. 19:53 Personīgi nepazīstu,bet jubilārs jāapsveic...
Jut i. 8. okt 2014. 19:48Aivar,par kautko vienmēr jācīnās,bet vispirms jāizslauka sava istaba,tad jāiet tīrīt kaimiņam pagalms...
Dzēsts profils
8. okt 2014. 19:35Pizvaniīsu lai to apliecīnatu!
Dzēsts profils
8. okt 2014. 19:30Pateicos!
Īpasi tiem kurus pazīstu personīgi! Inetai , Valijai...
Jut i. 8. okt 2014. 19:27..nepiedzimsti skaista,-piedzimsti laimīga...
Dzēsts profils
8. okt 2014. 19:11Negribam, negribam. Pelni tik pati.
Ineta L. 8. okt 2014. 18:42Šobrīd zināmi 2 sveicamie, Atis un Valdis. Puiši, sveiciens arī no manis
Atis K. 8. okt 2014. 17:16Milzonīgs paldies! Centīšos,cik spēka,lai piepildītos Tavs vēlējums.
Dzēsts profils
8. okt 2014. 17:14He,visi tikai kačus,da pučes ,bet es gan Atiņu vēl arī sabučošu Tad nu sumināts, jubilār,lai Tev daudz skaisti krāsainu un jauku runča dienu
Dzēsts profils
8. okt 2014. 16:31 Kādreiz man bija paziņa Gogijs...
Vienu dienu atnākam no mācībām,Gogijs sēž uz gultas un raud.
Prasam:
-Gogi,kas noticis?
Gogi,caur asarām atbild:
-Sestra bļ...pišet,maķ krjaknula!(piedodiet,latviski netulkošu).
Mēs nu bijām neziņā,smieties vai raudāt.
Lūk,cik liels spēks ieradumam un apkārtējai videi-cilvēks pat savās bēdās normāli izteikties aizmirsis.




