Max , kamīna siltumu un omulību vislabāk pēc aukstuma var ievērtēt ...

Slapjajam Otinam,kaut kas sajuka.Varbût ir iemiiléjies?

a sodien mes pamacisiem vel vienu lietinu...ka kert melus....nedaudz velak...man japadara citas delas

Sveika ! Mandomāt , gan ziemīgi , gan zīmīgi ..., jo - ziema drīz ,,raudāt,, sākšot , šamais būs izgājis sniedziņā pabradāt , kamēr vēl ir ...

Tad labàk bût màjàs pie kamiina un divatà
kà uz pédéjàs bildiites

Sveika!
Mans SLAPAIS Otiņš beiiiiiidzot sadomāja iziet ārā pēc aptuveni nedēļu ilgas tupēšanas iekštelpu siltumā...
Laikam tas ir "ziemīgi", jebšu "zīmīgi"...

Krievijai ir 4. kodolgalvinjas uz vienas rakjetes-var iet uz visaam debesspuseem...vienlaiciigi.

Tas ir loti slikti

Vajag iet ar vàli uz ielàm

... jadabū tā sirsniņa kkā atpakaļ.. Labāk, Lietus Vīriņ, sāpēt un skumt, nekā palikt bez emocijām- vispār... tas tukšums, kas tad iekšā, manuprāt- daudz trakāks..

uzpūstajam pūstenim nedienas - kranārs vairs nestāv, bet puisis shkiet liriskā noskaņojumā, šitādas dziesmas klausās  

Taureņi vispār apzīmē vieglumu, kas mums daudziem pietrūkst...pārāk smagi un saasināti uztveram pat tikai draudzīgu...vieglu pieskārienu Atbilde Sandim

Un par "godu" tam kroplīgajam daunim ir pat grāmata uzrakstīta kā viņš izveda Latviju no krīzes, bet drīzāk vajadzeja citu nosaukumu.

kamēr Kukū uzrāpsies uz tā mākoņa, tikmēr visi taureņi jau būs aizlidojuši

Paldies, Maijiņ- jā, līdzīgi es to visu arī sapratu, man prieks, ka esmu uztvērusi Tevis pausto.. Īstenībā- šis ir viens no labākajiem pēdējā laika blogiem, ja ne pats- labākais, man nav bieži bijis tā, ka jāatgriežas pie uzrakstītā/ievietotā atkal, lai izprastu līdz galam..  /sanāca smiekli, atvaino!!, atcerējos to Bieti!! ; es taču atkal tgd esmu- Biete!!!; ai, šitas neskaitās!!/

Ar Puikas 20!!!
/manai Meitai šodien nozīmīgs eksāmens, turu īkšķīti!!/

Naf nafs mājiņu ar no akmentiņiem cēla

Krievija nemetīs bumbu uz Latviju,ostas ir vajadzīgas un nēģeri,kas tajās strādās!

Ingrida,tās rindiņas tikai manu domu kaķpēdiņas maigas,ko vakar pēdoju mežā,pieskaroties dažiem cilvēkiem...Vakar arī manam jaunākajam puikam palika 20,bet viss kopā pārdomas par mūsu domu spēku un dažādību,to cīņu,ko mēs reizēm izcīnam savās galvās-labā cīņu ar ne tik labo...citu domas mēdz būt arī asi zobeni,kas ievaino,pat ja mēs to nejūtam un tās ir arī zobeni,kas reizēm tik sāpīgi ievaino sevi...Ir tik daudz ārējo kairinājumu mūsu domu ievirzēm un cīņām...

Max, tas jauki, ka Tu sasmējies!! Tikai tā Tava iesmiešana pēd.laikā ir kļuvusi tāda stipri lēta; ne mana daļa, protams, kas Tavā galviņā notiek, kādi pārmaiņu vēji tur iepūtuši, bet vēl pavisam ne tik senā pagatnē, Tu šķities cits Max- daudz gudrāks un dziļāks. Tu atvaino, ka es te publiski savus vērojumus, Sandis Tavs draugs te, palūdz- izdzēsīs. Nevarēju jau rakstīt privāti, lai atk nerastos kādi kreisi pārpratumi.

Un- ja tgd dusmīgi nodomā: kas man par daļu??- tad- piekrītu Tev .. čok, čok! ir Ingrida

Juri, kamēr Tu te prātosi, uzmetīs arī bumbu. Labāk ņem lāpstu un roc drošu pagrabu. Sagādā ūdeni, savec iekšā pagrabā pārtiku, kā to dara peles pirms ziemas