... par to jau, Nauri, ir stāsts!!!! Kam vajag bari, pūli- ok; kas nealst tā- tas pieņem lēmumus savus un- dara- pa savam!!! Uz- neprata robežas- dzžubrīd!! Bet- ne jau bēgot no Vientulības, vai kā!!!

nepaziistu nevienu koku kazu... sho laikam sveetiis ar koku!!!...nabaga kazinja...kad tai radzinji izaugs
liiganaa beeza likstii shuupuliitii taa dus-kazinja-mazinja!...
atminja ir mazinja taa kaa kalnu kazinja, dziivo zaru buudinja-ziida zekjes kaajinjaa
-pilniigs apstulbums par KAZU -kaa buus!!!!!!!

Mīlas mokās parasti gan flirtē uz Vanšu tilta

Laimīgajiem dvēsele tukša, par naudu vairāk neko neredz.

Šķiet Zigis tiešām pabijis kaut kur,ka atgriezies ar bērnības kāŗumu-cukurgailīti

Man arī-visu dzīvi,ir paticis būt vienam mājās.Un,ne tikai mājās.Ne tikai nepatīk,bet kņada,troksnis un cilvēku masas mani stipri nogurdina.Pēc tam jūtos,kā izpūsts baloniņš.Bet,tas nav viens un tas pats,kas būt gaisā un lidot brīvi...

Vai tad tikai, bēgot no izsamisušas sirds, darām lietas- uz Neprāta robežas?? Jā, man interesē atbilde- Tava!!!

Ar smaidu dzīvo nelaimīgie-laimīgie dzīvo bez smaida,bet ar biezu maku

....... kāpēc atsl. vārdi- "Mīlas mokas"??? .. tad jau kko- sapratu ne gluži- tā.. gadās..

Pašrez ļoti pelēka, bet drīz būs balta

......... jā- SPĀRNUS  gan.. :)

Reālā pasaule ir pliekani pelēka,kā tāda pelnu pankūka.

Reālais ir pašsaprotams un tātad- neinteresants.Viss nereālais ir plašāks,padziļinātas domāšanas izpausmes pasaule,kas nebūt vienmēr ir tik nereāla!!!Un,kurš var pateikt,kas ir reāls,kas nē.Katram tas ir individuāli..Reālā pasaule ir pliekani pelēka,kā tāda pelnu pankūka.

90% gadījumos dzejošana patiesi ir Vientulības izpausme!Parējiem 10%-tiem tas ir cita rakstura izpausmes veids.Arī pie Vientulības var pierast-ar gadiem tā pāraug apātijā un bezjūtībā,kā rētas,kas ar laiku sadzīst-paliek tikai nospiedums,kā atgādinājums,ka kādreiz tur bijusi rēta.

Ne tikai spārnus Ingrida    bet SPĀRNUS. Tie ir pirmais, kas neļauj nogrimt rutīnā

Es ar nezinu,bet šķiet,ka tas varētu būt komplektā arī ar auzu ķīseli

... noskatījos video... bet- mēs taču- daudzi!!- ik pa laiciņam flirtējam ar briesmām!!! Tas, ka esi to spējusi, šķietami- neiespējamo, piedod baigo kaifu, tā ir!!!
... kad bērni bija vēl mazi- neatļāvos to; man to neatļāva- Atbildība; bet tgd- reizēm baigi prasās un viss... uz saprāta robežas??, nē!, citreiz mzl- zem tās...
"Mūsu dzīve ir tikai viena, būsim piesardzīgi un lieki neriskēsim!"
Bet- Tu zini, Frīdi, kādu varēšanas sajūtu, kādu sajūtu sniedz- tu spēj arī to!!- sniedz šī trakākā riskēšana???.. kā ir lēkt gumijā- virs Gaujas, bez tam- brilles /briļļainajai- noņemot/??... pēc tam- dienas divas, nedēļu.. ir sajūta: tu spēj- visu!!! .. /neminēšu tgd piemērus citus/.. šī sajūta- piedod- Spārnus!!!! ..

Viss iekārtojies likumsakarīgi...nabagi uztur sevi formā nelutinot sevi ar kulināriskām izvirtībām, dezinficējot savas iekšas no vīrusiem ar stiprākiem dzērieniem un jogojot pa parka soliņiem...kamēr turīgie rauš naudu...lieto izsmalcinātus dzērienus...ārstē sevi ar dārgiem brīnumlīdzekļiem un uzkrātos taukus dzen  sporta zālēs...sporta kompleksos un latino deju studijās....Viss līdzsvarā

Zigi vai pabiji kādus blogus zemāk?  

Kīsels būs pēc tam , kad ....