Mairita G. 5. jan 2015. 21:31Ingrīda,kompleksaini cilvēciņi te nav retums.Ko darīt,ja tik tā var redzēt to savu burkānu.
Dzēsts profils
5. jan 2015. 21:29Edgar,man šķiet,ka ļoti bieži sapņojas pat negribēts,bet šis sapnis bija interesants un patīkams
Ingrida X. 5. jan 2015. 21:29Piekrītu jau Tev!! Bet- nu reizēm atkal neizturu un viss.
Nekas, ir ok- pļāpājos ar pasennesatiktu sarakstes draugu
Dzēsts profils
5. jan 2015. 21:28kuku,ņe vianataja ja ,oni sami prišli ko lai dara,ja āra ziema un dzērves nosalušas
Dzēsts profils
5. jan 2015. 21:27Frīdi,paties,lai smaržo matiolas un naktsvijoles
Ineta L. 5. jan 2015. 21:27nekādas jaukās jušanas nav, bet mēģinu nepiesārņot savu ikdienu, ko tādu apdomājot, lai cīnītos ar šādu parādību, jāiegulda savs laiks, ko man nudien negribas atlicināt šādiem virinātājiem.
Dzēsts profils
5. jan 2015. 21:26IlonCi,paldies,ņem par labu,ja vien aizķērās bet tās dzērves,jā,sapnis dīvains,bet dzērves paties bija ļoti nosalušas,ceru,ka dzīvē tā nenotiks
alberts d. 5. jan 2015. 21:24Aizsūtīšu Tev pakaļ lai nāriņas pakavē laiku Neptūnopim. ...viņam tas mūsu valpurģ sabantujs pa skaļu ar roķīgu piesitienu sadancosies un Rīgā buļ buļ. . .
Guna a. 5. jan 2015. 21:22Kur kariete , Max ? Man smalkas balles kurpītes - nesamirkst ka !
Ingrida X. 5. jan 2015. 21:22Zinu jau, Ineta- tikko parunājos ar sarakstes draugu, tāpat, nomierinājos :)
Neteikšu, ka viņš nu mani baigi sabaidīja, šis tipiņš, bet- saproti!- ja ik pa laiciņam ienākot te- papļāpāt, pajokot, visu laiku- gribi negribi- acu priekšā tas kailais falls, nu melotu, ja teiktu, ka sajūta forša. Visam taču ir sava vieta!! Tas ir tāpat, kā publiskā pludmalē- pēkšņi viens lēkā kailiem debesu zvaniem!- tam taču ir speciālas pludmales paredzētas!! Un tad, ja visi mēs klusējam, izliekoties- viss kārtībā, būs nākamasi un atkal nākamais loceklis profilā!! Vai virinātāji mums sagādā jauku jušku?? Nu nē taču!! ..
Dzēsts profils
5. jan 2015. 21:21Oi,runājot par rožu apgraušanu,atcerējos pagājušo vasaru,biju reiki praktiķu sanākšanā Lietuvā Gipenai,ļoti jauka lauku māja,ārā galds ,kur tiekamies ēdienreizēs un tāpat vien parunājoties un turpat liliju un viendienīšu puķu dobe,es pienāku,norauju viendienītei ziedlapu un apēdu,norauju otru apēdu,citi sāk skatīties uz mani acis iepletuši,es neko,saku garšīģi,šie ar pienāk klāt un ar sāk pa lapiņai raut nost un garšot,a paties garšīģi smej,tā mēs gandrīz visas viendienītes noedām..intereses pēc
max m. 5. jan 2015. 21:18Nu ja jàiet,tad jàiet... attà...

