tad jau vēderiņš nav tukšs

apēdu.

rīsus jau apēdi?

Vari atbraukt vai uzaicināt ciemos

sēņu.. nu ir gatava.. būtu tuvāk, pacienātu..  

sēņu?

nē, zupu vāru

jau ielēji sev?

man ir mājās, neuztraucies

Tad nopērc jeb gaidi, ka es atbraukšu ar polšu?

spēju arī viena nopirkt.. tāpēc jau strādāju, lai spētu nopirkt, ko vēlos.. ;)

Varat samesties polšai, un mēģināt saprast.. kur problēma????????????

Jā, Dagij. Atslēgšu sevi no komunikācijas ar viņu te, blogos. Ja cilvēks tik āzē citus, kauc uz mēnesi, nepārtraukti, tai pat laikā drukājot nez ko.. gana ilgi biju slīcēja glābēja, reālajā dzīvē, netaisos kļūt par tādu te, virtualitātē.

Novērtēsim visu foršo, kas mūsos, pirmkārt!, to, kas cilvēkos, kuri tādā vai citādā veidā krustojuši mūsu ceļus, otrkārt!

(ja, man atkal jaunas nebūšanas ar auto, bet! - ne žēlabainais Rihards tās risinās! )
Oki, lai labs vakariņš!

Jā, tiešām traki ar Rihardu. No vienas galējības otrā. Saprast nevar bez polša.

Man ir zeķes līdz gurniem no kaut kāda sen ceļojuma, kuras vēl ne reizi neesmu vilcis kājās, jo, kaut izmērs mans tik garas līdz kulei nekad neesmu nēsājis.... varbūt kaut kādās sporta spēlēs varētu vienos trusikos uzvilkt, nezinu... bet legingi tagad, skatos ir gandrīz katrai pirmsskolas vecuma meitenei.. bet ādas biksēs arī neizskatītos slikti, ja kas..

(legingi mani nav saistījuši nekad!, nekad!!!!), ja patīk svārciņos, tad zeķubiksēs vai zeķēs - atkarībā no apstākļiem

Es atkal nezinu, ko teikt.. Tad Tu aizdomājies par sēņošanu, pat par stāvēšanu uz galvas, bez biksiņām.. Tad atkal tāds gaudu sauciens, ka maz neliekas.. ai, labiņi.. šķiet - Tu kko te spēlē no sevis, lai nu tā būtu!, ja ko gūsti no tā
Ja neesi patiess taja, ko raksti, tad.... nu tad man te vairs nav ko..
Visu visvislabāko vēlot Tev, Ingrida, no amigosa

Nu drīz svārciņus nomainīsi pret legingiem un jaunie varēs tik blenzt un kārot pieskarties kaut vai..

Es neeju ārā, man nav spēka... vakarnakt nokritu pirms gultas kur tā arī nogulēju līdz rītam. Krūšukurvis baigi sāp. Nav man nekāda atbalsta, jo pat, lai saņemtu tos pašus 187 eiro mēnesī jākārto papīri, pie ārstiem jāiet

Par apģērbu runājot:
Bija laiks, kad staigāju tikai džinsos, svārkos - nekad!, tas bija līdz tam, kad braucu ar velo, tikai un vnm.. Tad, kad aizgāja mani mazie savās dzīvēs, man vajadzēja ko spēcīgu likt pretī, ko tādu, kas neļautu man krist kkādā tur depresionā un tml.; un tad - iestājos auto kursos, tad teorija, tad - braukšana.. Vistrakākais bija, kad mans instruktors, kad braucām uz Valmieru mācīties, kur bija arī jākārto eksāmens, uzlika pa skaļo Radio 2, tos trakos šlāgerus, vienu pēc otra.. , kas man tā riebās.. Tolaik jutos atkarīga no viņa, ar šī brīža domāšanu gan pateiktu kko.. lai neizvaro manas smadzenes un spēju koncentrēties..
Nu jā, kad iemācījos braukt ar auto, vairs neuzvilku džinsus nekad.. Vnm tikai svārciņos.. Kāpēc? Pati nemāku to sev izskaidrot..