Dzēsts profils 12. mar 2015. 20:06

Tātad, pie kā mēs palikām?.. ko

Dzēsts profils 12. mar 2015. 20:03

un tu naivi uzskati mani par naivo puisiti, kaut arī esmu vienīgais cilvēks, kurš redz tev cauri. Kā arī esmu vienīgais cilvēks, kuram sāp, jā, idiot, sāp, kas ar tevi notiek!

Dzēsts profils 12. mar 2015. 20:02

Es neloloju nekādas ilūzijas. Es salīdzinu tevi ar citiem, un, tici man, salīdzinājums nenāk par labu tev. Tava izrurēšanās ir pretīga, tavs domu gājiens - neloģisks, tava uzvedība - neadekvāta... tev ir četrdesmit, krunciņas acu rajonā un nekādu dižo nākotnes perspektīvu, par spīti tam, ka centies pārvarēt savus neskaitāmos kompleksus, tēlojot kompānijas dvēseli un biznesā iesaistīto VIP personu.

Dzēsts profils 12. mar 2015. 20:01

Es tā gribu, lai tev viss dzīvē būtu kārtībā..”

Dzēsts profils 12. mar 2015. 20:01

„Jā, bet tu esi tik depresīvs zigurdin pēdējā laikā… Es zinu, kaut kas nospiež tavu dvēseli…

Dzēsts profils 12. mar 2015. 20:00

„Kāpēc tu man neatbildi?”

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:59

Roberts  „Vismaz tagad tu zini, ko gribi.”zigurdin

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:57

Robīt, es gaidu ,kad Tev apniks.....kad izārstēsies no verbālās diarejas.......

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:57

ko.....a

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:56

Pa atvērtu logu istabā spiedās debesis, nebeidzami spožu zvaigžņu pilnas. Guļot uz muguras, viņa skatījās uz Piena Ceļu, varbūt uz Lielajiem Greizajiem ratiem, varbūt vēl uz kādu zvaigznāju, kura nosaukumu viņa nezināja.
Viņa juta, ka ar katru sekundi kļūst grūtāk elpot, un zvaigznes spīd arvien spožāk, it kā cenzdamies ko pateikt. Kļuva pretīgi un skaisti vienlaicīgi.
Pēkšņi sagribējās, lai viņu paņem priekšā kā mauku, kā pēdējo palaistuvi, un tad atstāj turpat, tikpat kā izvarojot. Uznāca riebums pret sevi. Viņas pirksti dzelžaini iekrampējās vīrieša mugurā, un vienīgā vēlme bija viņu nosist.

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:52

Maijiņ, pagatavo man kotletītes........  

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:47

Zigurdiņ,te būs arī kotletītes
Ļoti sulīgas, pildītās kotletes recepte.
Sastāvdaļas
Liellopa maltā gaļa 200g
Baltmaize 40g
Cieti vārīta ola 1.
Rīvmaize 20g
Sīpoli 1 (pildījumam)
Pētersīļi 2 ēdamkarotes
Sāls
Melnie pipari
Augu eļļa

Sīpolus smalki sagriež liek uz pannas eļļā un cep.Maizei lej ūdeni un atliek maliņa.Gatavojam pildījumu, cieti vārītu olu sakapā, pievieno rīvmaizi, pētersīļi un daļu no ceptiem sīpoliem visu kārtīgi samaisa.Maizei pievieno atlikušo daļu sīpolus,paber ar sāli,pipariem liek klāt malto liellopa gaļu un mīca līdz masa paliek viendabīga. No gaļas masas  veido plācenīti,tā vidū liek pildījumu.Veidoto kotleti,apviļāt rīvmaizē un apcepiet no abām pusēm un kārto cepamtraukā. Kotletes liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī un cep 200°C 10-12 minūtes.Sanāca 4-pildītās kotletes.Veiksmi gatavošanā! Lai jums labi garšo!

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:44

Beidzot. Pavisam plaši. Skaties -redzi? Tā ir tava glezna. Tavs attēls kājām gaisā.

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:43

oki......izklaidējaties, atpūšaties.....  

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:42

Sajauc krāsas zigurdin. Negribi zilas debesis. Tās ir dzeltenas, rozā un baltas. Tāds deg ar iesārtu liesmu rītos un vakaros. Tās ir fantastiski spožas. Tās mirdz un skan.
Pieliec melnajai klāt koši zaļo. Izbaudi rozā mirkli ar debesu zilo pacietību. Sajauc visu paleti.
Un tad palien pie manis zem melnā aizsega. Skaties sev priekšā. Atver taču acis. Beidzot.

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:41

Liekas, doma par jukšanu prātā zigurdinu īpaši neietekmēja, jo viņš turpināja blenzt caur stiklu ar tādu pašu vienaldzīgas ieinteresētības izteiksmi. „Nāc uz manām trepēm spēlēties…” zigurdins nopūtās.

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:40

Zigurdiņ,kur Tu redzi te kaut kādu aizstāvību,viens vienīgs saldais Tev vakariņām

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:40

Maijiņ, Tu automātiski pati paliec tāda  kā Elisīte un INguniņa....... vai Tev to vajag? kam Tev līdzināties viņām?

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:40

Taču iedziļināties 1956. gada izdevumā joprojām nebija īsti sanācis - tā vietā profesors skatījās ārā pa logu uz apsnigušajiem zariem. Tie izskatījās līdzīgi skeletiem anatomikumā, koki kā kauli, sniega cepures kā galvaskausi. „Kādas man patīkamas asociācijas,” nodomāja profesors, „varbūt es jūku prātā.. hmm.”

Dzēsts profils 12. mar 2015. 19:39

galvā sāka noskaidroties vairākas lietas. Proti, ka sieva sēž uz taburetes sakniebtām zilganmelnām lūpām, pielikusi pie acs auksto metāla karoti, visticamāk, viņa vainas dēļ.

Autorizācija

Ienākt