Garšīgas pusdienas vienmēr ir piesaistījušas...

Ritma, es redzu, ka Tu nenojaut, kas man bija par domu...  
Dažas ieņem pozu vai principa pēc neatmaigst, ir diezgan nejaukas, un beigās es izrādos vainīgais...  un te pat neiet runa par romantiskām attiecībām, bet vienkārši kā ar lidzcilvēku. ...jo kuram gan nepatīk patīkama pretējā dzimuma sabiedrība, attieksme?

Viltīgums arī nav metams malā....

Pusdienas ir iespaidīgs stimuls , lai skrietu pietiekami ātri , Aleksandr ..

Jā,jābūt atlētam,lai gazele nokļūtu ķetnās...

Jā, katram ir savi augstumi un tālumi , kurus aizsniegt un sasniegt .  
Tas ir labi , ja tie vispār ir ! Lai veicas !

Jā, ne vienmēr vēlamais sakrīt ar patieso. Tas jāņem vērā , bet , ja to zinām , tad mums nebūtu jākrīt izmisumā , ka esam vīlušies , apkrāpti , apmānīti . Viss patiesībā var būt vēl savādāk . Tas atkarīgs no abām pusēm. Ir vajadzīgs laiks , lai ko saprastu .... sakārtotu , pakārtotu , pielāgotu. Atcerieties , ka dzīve ir darbs un skola - visās jomās - arī cilvēku iepazīšanā, attiecībās ,u.t.t
    Tikai mieru , tikai mieru !   

...dzīvoju pēcprincipa....no katras situācijas ir vismaz divas izejas..pagaidām man tas darbojas....

...vēloties jābūt uzmanīgam....dažreiz iegūstam to ko pelnījuši...dažreiz vēlamies ne to....dažreiz nostrādā nejaušība....dažreiz liktenis paveic savu....

..īsts vīrietis nav naktstauriņš...kas lidinās no ziediņa uz ziediņu...īstas sievietes tādus atpazīst neiepazinušas.....

Kolektīvais darbs ..

Tomiņ , pastudē vēl modināšanas teoriju , gan paveiksies !  

Protams   . Kājas jau galva kustina. arī tai gazelei, te tālāk lec, te ne tik tālu  

Jā un nē. Paskatieties uz invalīdiem - jauniem , izmocītiem ( sāpju , nelaimju , slimību  ) , ratiņiem piekaltiem  - bez rokām vai kājām ...........................................
   Tikai nelielam skaitam ir spēks un iespējas izrauties no pumpura stāvokļa , un mēs , veselie , par to brīnāmies , aplaudējam viņu varonībai.
   Dzejolis tapa kāda TV raidījuma iespaidā . Un es vēlreiz pateicos Dievam , ka man nav ( vismaz pagaidām !) jābūt tādā mūžīgā pumpura stāvoklī .  Es saku , ka izrautos , ja būtu , bet vai patiešām to spētu ? Vai pietiktu spēka un drosmes ? Kamēr viss labi , runāt un filozofēt viegli. Vai tā nav ?

Kas kuram tuvāk-to arī raksta.

Kā tad... man ir dzīvi piemeri, lai arī kā necenstos atmodināt enģeli, raganiņa vien izrādās!   

Var un vajag apdomāt, Andi , bet bez skriešanas pie savas ,,gazeles,, arī mums netikt ...

Labi ka cilvēks var piestāt, apdomāt   .

Aga , ļoti taisnīgi ,   dabūs, ko pelnījis !