Glāb savu nevainību, izpakaļos Tevi     

Zigurdiņ, islāmisti nāk Bēdz, slēpies, nocirtīs galvu, nošaus

Ja nevaru būt svecīte
Kas kādam gaismu nesīs
Tad būšu dupsī svece es
Kas gimaroju   lečīs    

Un tad jau, izārstētais, tas
Pa dzīvi ies ar smaidu
Tā citiem gaismu dāvājot  
Par savu piemirstot pat vaidu  

Un kad vairs  gaismu nespēj nest
Lai dzīves nezaudētu riņķi
Par sveci  pārtop lai vai kas
Kas ārstē nepalaižot piņķi    

Zaudētājs esi ne tikai te, bet arī savā dzīvē.

Zigurdiņ, ses zinu, ka Tu mani mīli, bet Tu neesi mans cilvēks. Neko darīt un es Tevi jau esmu iepazinusi. Gribu iepazīt citus amigosa ļaudis, viņu domas. Nejaus citātus ar manu personīgo dzīvi, tāpat neko no manis neizviksi

Spēlīte jau drīz turpināsies.

Nē- "savaņģoju" abas uz spēlīti.

vīrieša roku redzu........sievietes rokā.......
redzu ,ka esi kādu savaņģoji......Sandaļu Šļakata........

Mmmm- dāmām patīk jancīgas ūdens spēlītes.

Kāda brīnišķīga satikšanās - vannas istabā.

Pieminekli uzceļ pats cilvēks, iedams caur savu dzīvi.

Neapvainojaties, bet es dzēsīšu no saviem blogiem visus komenātus, kuri nebūs par tēmu. Man nepatīk, ja piecūko manus blogus.

kādēļ uzreiz tukšu? Izdzīvo katrs tik , cik vēlas izdzīvot un vai nu par katru cenu kaut kas vērtīgs jāatstāj...te nu esmu bijusi un staigājusi.Ne es nākusi pasaulē ko pierādīt, ne gaidīt no citiem pieminekli man uzceļam

ito pec instrukcijas...tur nav pareizi uzrakstits...ka vini ir javara...kautkas man tur salipa

Neraksti personīgi, jefiņ ar georga lentīti..

nu ja...pelmenus es uzvariju 33.gados...pirmo reizi...vienmer atradisies kads kurs pabaros

Tukšu dzīvi nodzīvot,-tas ir nožēlojami...

kur ir kartupeļi , tur nederēs pupiņas...Būs prātvēderam bik jāizglītojas pavārmākslā

nu es sito estu....pusi...no porcijas

un pupini nemaz tik lieli tev nav...