Žel   , bet nepiekrītu.
Varbūt, kad biju jaunāks, glupāks  

paprasīšu tūliņ fiksi robčikam, tad redzēs!

ok, drīkst bubināt , paceļot lindradaciņu?..../ nu , uzmanīgi pasakot, LABVAKAR!/

Māāārij ..... Saukt ta varētu   bet.....a ko Robčiks teiks   Vai man ,pa kaklu ,nesados .....

Lai skatītos.

Manis Nav! Lindraciņi tāč stilu nemaina    

jums te jūtas?  

Tu arī mani krāpsi?!   

Man ar Tevi kā Bilam ar Hilariju!

Lieliskais...uj...ka tik nesaņem dunķiņu sānā ...zini,ka jābūt prātīgam ar tām meitenēm...arī netā

Tad, būtu jāraksta - Marusja, ja pamazināmā formā!?!

Oj....sorry,Marija

Maijiņ,a Tu izlasi tikai savu saderību ar lauvucīti

ak dies', kurš gan to visu var izlasīt?..../nokrīt ģībonī/

hmmm! drīkst Tevi saukt par Vīru?

Pranča dziļais –   

A kā pasauksi–tā labi   jo mani,agrā bērnībā –kad maziņš nerātnīts vēl biju,tā mamma mācija arvien   kas esi dēls–to tu jau zini un svarīgi lai tevi sauc, bet kā –vienalga tas.....  

  ļoti pazīstams ritms pantiņam...   kāds lindraciņus  nomainīja  

ok! /notrauš as'ru/, bet kur Pranča slēpjās?

Te,Manis Nav un nava arī Tevis  
Te nav neviena tikai burtu melodija skan                             
Te tikai veidoli ko mūsu  fantāzijas uzbur  
Tiem līdzi mūsu dvēselītes gavilē un skumst  

Ņešņeš.../drīkst tā tevi apsaukāt? - nemāku izrunāt to Tavu goda vārdu/.....
P.S.kurš ir Pranča?   ..../ dikti interesē man viņš/