Dzēsts profils
7. jūn 2015. 21:48Katram cilvēkam sava laimīte.
/Un, ja cerēto prieku nenesa ceriņu ziedi, Nav taču sacīts, ka laime nevar atbrist pa sniegu./ Ārija Elksne//
savsem k. 7. jūn 2015. 21:48Drūmi , un reālistiski
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 21:26Sveiciens ar nokavēšanos, Ingrīd! Lai viss izdodas!
(Cik gan jābūt skābiem domāšanā, Zigurd, annel,...paši plastmasas skābumpodi)
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 21:24Jā,Jāni...kā tyr saka...klin klinam...
Ingrida X. 7. jūn 2015. 21:22.... Tu esi uzjautrinošs!! Pdies!!!
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 21:22Pēc kaut kā cēla, nezināms sirds ilgojas...
Ingrida X. 7. jūn 2015. 21:21... bija jau, Zigurdiņ, arī vēl citas bildītes- pašā jūriņas malā... bez zeķītēm, kurpītēm... jaciņas un tā... vnk- nevaru likt- te!!- tikumiskais donaldiņš atk uzrīkos- vendetu..
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 21:21Par to tiešām vajag tiesāt, jo tas ir morālais sadisms.
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 21:19Jā, pašlaik mīlestībai līdzi reizēm un bieži seko sāpes. Bet tas jau nebūs mūžīgi.
Ingrida X. 7. jūn 2015. 21:15oki!!- lai jauks Tev vakars + nakts + visvisviscits!!! /iekš sexī- jo īpaši!!; man- ne jausmas, kā zigurdiņveidīgie- kopojas... no kuras puses, tā teikt... / ..
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 21:12Kisa, , zemenītes, tikai vēl labāk var būt daudz zemeņu
Ingrida X. 7. jūn 2015. 21:12Zigurdiņ- nosēdināt ka Tevi tur- pamēģini kājiņām- kopusaliktām; ok?? Tāpat- balansēju, lai nenogāztos :D
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 21:06
Kūciņa izskatās garda...
A,man...
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 21:00Lū sija,a kā dzīvot...neticot brīnumiem? ...manuprāt katrs tic...tikai katram savs laiks,un vieta-savam brīnumam,ne?!
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 20:28Ingridiņa savā elementā.......ar kājiņām pavērtām!
Dzēsts profils
7. jūn 2015. 20:13Es arī vairs Ziemas svētku vecītim neticu
Ingrida X. 7. jūn 2015. 19:54... kā aizmest savas Mazās 1.-ās klavierītes "Annele"?? vai- manu vismīļāko lelli, kura bija arī manas Mazās- vismīļākā lelle??... vai lācīti, kuru mans Puikiņš atceras- joprojām!!, jo- es to, nu to- lācīti, ar svītraino šallīti, izglābu, atņemot ļaunajai tantei, kas- pacēla, kā savu.... ai!!!! .... lai izpaliek- memuāri; vnk- biju divas dienas kopā ar nu jau saviem- pieaugušajiem bērniem- bet- Viņi!!!!- atceras- ik sīkumu!!!!, lai cik sīki bija tolaik- paši... Un- esmu vnk- laimīga, ka viss ir tā, kā- ir..
