ja...makonus tu esi normali uztaisijis...halturscik pornografijas lepitaj..volkov

es ar saku lenam gatavot savus pokainus...nevaru...man savs aparats jaiepriecina soreiz

tas labi halturscik volkov ka saprati...ka tavi putnu buri ir pedeja pornografija

cau zannina...beidzot gala...kaut vistas bet gala...man viss patika......   

konkrēti Pokaiņos saulgriežus sagaidījusi esmu vienu reizi un pieredze bija fantastiska...dažas reizes esmu piedalījusies arī vietējo folkloras kopu vadītajos pasākumos, bet tajās reizēs pietrūka tā vienotības sajūta kas iespējama tikai esot kopā ar garīgi radniecīgiem cilvēkiem...katrs šo sajūtu var izjust citur- cits baznīcā, cits stadionā, cits ekstremālos pārgājienos utt. Ja "velk" no iekšienes, tad jāiet...un otrādi...:)

   Lūdzu piedod,Irina!  
Mana iepriekšējā atbilde kaut kur pazuda.
Tas dzejolis dikti pazīstams,tikai baidos par tā autoru tagad kļūdīties- tik daudz viņu pārlasīts...

Inga, vai citos saulgriežos esi līdzīgos pasākumos piedalījusies. Man teorētiski tā kā gribētos , bet tie daudzie ļaudis, vai nav dikti trokšņaini? Jeb tā jābūt?

zinu, ka gaumes un uztveres atšķiras, tamdēļ jau arī lūdzu atsaukties "sev līdzīgos"- braucam godināt saulīti!:)

   Vai tad,Andi,bračiņ,tas dzīvē ir galvenais,ja māki savīt vārdus? Es neesmu profesionālis šajā jomā, es rakstu ko man sērde jūt.
   Lai tev jaukas brīvdienas!

Rādās interesants pasākums, lai jauka rituālu baudīšana, ceru, ka lielais ļaužu saiets netraucēs izbaudīt īpašo dabas burvību.
Daba ir daba, bet katram laikam savas īpašās enerģētiskās vietas. Man vienreiz sanāca pabūt Pokaiņos ar gidi, bet, jā, es tāpat kā Ingrida, neko īpašu vai pārdabisku nejutu, mežs kā mežs, un, ja gide nenorādītu uz akmeņu krāvumu īpašām formām, neko arī neievērotu, tad jau vecvecāku laukos akmeņi bija īpašāki. Krustakalnā kā mākslīgā veidojumā arī nekādu īpašu sajūtu, viss šķita diezgan haotisks un pārblīvēts, bet tās ir tikai manas pers. izjūtas.

Когда суета и земные заботы
Творят в твоем сердце печаль.
Желания нет и летать не охота -
Летай!

Когда всё постыло, и ранит забвенье,
И чувства пропали в глуши.
Для светлых стихов отыщи вдохновенье -
Пиши!

Когда вдруг сомненья нахлынут внезапно,
И разум шепнёт: «C'est la vie»…
Ты на рассветы любви поменяй все закаты -
Люби!

А если вдруг жизнь безысходностью станет,
Устав от мучений любви.
Пусть правильным будет твой выбор,
мой Гамлет, -
Живи!

   Pirms gadiem- labi padaudz, kad Pokaiņi tikko uzpeldēja apritē, šķita- ir vērts tur pabūt.. Ja pavisam godīgi- neguvu tur- nekā!! Lai cik jauki gide ievērtēja, mācīja- likt ievērtēt mums- sajušanos pie tā, vai- šitā akmens.. Kāda tai mežā- iegāju, tāda- iznācu, dmž. Es neattiecos pret visu to- ar skepsi!! Es patiešām ieklausījos sevī, savās sajušanās.. neķēra- nekas, galīgi!! .. Jā, esmu mazticīgais toms pa dzīvi, bet- arī tādiem, kā es, ir vietas, kas ierauj/uzrunā ne pa jokam.. Pokaiņi- ne no tām.
... mani sevī ievilka- Krustakalns.. nenesu savu krustu pār plecu, ak- nē!!, bet, esot tur- vsm sajutu kko.. pie tam- baigi spēcīgi!! Aglona?? Kko sajutu vienu vienīgu reizi, kad turp, vēl pavisam jauniņa, aizstopēju ar draugu, savu literatūras skolotāju... bet- joprojām nemāku izsvērt- cik tajā sajušanā Tā Cilvēka daļa, ar kuru; cik Tā, kas- tur...

A es zinu perimetrā spēcīgāku vietu kā Pokalne, bet arī tur neviens neko nesvin un nav gribējis.

Skaisti  

Skaisti dzelteni putni! Skatos un smaidu...

OHO! Tas tik tiešām sastrēgums!

Kāpēc izvēlējies tādu vietu? Pokaiņi diezgan enerģētiski specīga vieta..Nu ja..varbūt citiem, kas tam tic, labāk citur sagaidīt Jāņus..kaut gan varbūt arī nē..Biju Pokaiņos, man palika tur nelabi...Dīvaina vieta..daudz nostāstu ..

Šausmas labāk nē

..kādas vien moka....