Gudri,... negudri,... kas to lai zin... arī vecāki bij'  kādreiz bērni... un, ko paši piedzīvoja un izcieta, to pašu ieviesa savā attiecību modelī bērnu audzināšanā vai arī metās otrā galējībā, savas izciestās sāpes izslēdza no sava attiecību modeļa audzināšanā...

Paši veidojam savu dzīvi,un gudri tie vecēki kuri neiejaucas bērnu dzīvēs.Kairs pats atbild par savu rīcību un piļautajām kļūdām.

Nenostrāda tāpēc, ka viss ir subjektīvs  
  atkārtošu no cita bloga, ka kas vienam ir labs, tas otram ir ļaunuma sakne!   Tāpēc tā izslavētā paruna reti nostrādā...

    Nebūt nenoliedzu, ka bērnībā pārdzīvotais nereti atstāj dziļas un pamatīgas sekas. Bet tad, kad esi jau tajā vecumā, kad sāc saredzēt un saprast lietu kopsakarības, tevis paša rokās ir gana daudz iespēju ko mainīt. Tikai- kā jau iepr.teicu: Vai vsp vēlies ko mainīt??.. Tēma, protams, ir ne pāris teikumos izdiskutējama.
   Arī tas, lai cik daudz gudrības nebūtu iekodēts latv.tautas daiļradē /Intas koments Ārijas blogā- 16:33: "Ja es pret visiem laba biju, visi pret mani labi bija"/, ne vienmēr pierādījies realitātē. Šobrīd nav vairāk laika, bet- domāju- katrs pats saskāries ar gadījumiem, kad šī atziņa- galīgi nenostrādā.

Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums....
Ir cilvēki, kuri bez citu palīdzības nemaz tā nevar sevi izvilkt... lai kā to gribētu!

Ļoti pat vietā šobrīd šis citāts...un ne vienam vien šķiet , ka savās neveiksmēs , nelaimēs visticamāk jāvaino kāds cits

Iekārdināji.. Būs man arī japagatavo..Mannā drusku arī lieku.. Labs

Būtiskais nav organoleptiski ne sataustāms , ne arī saklausāms , Kisa.. to tikai otrs ar savu būtību var sajust ..

...Tu vienmēr atgriezies ,
kaut bieži - projām ej ...max max
Tu neesi es , bet tas -
kā manī pietrūkst ...
varbūt dzīvē citā -
reiz pazaudēts ...max max

Tu -zeme mana , kas šūpojas
reizēm zem kājām ,
Tu - debesis manas ,max max
ar visu , kas tajās piederīgs ir ,
un kuru pietrūkst  -
kad projām Tu ej ...

Tu - apvārsnis mans ,max max
uz kuru arvien -
es nebeidzu iet ...
vienmēr noslēpumaini bēgošs ,
bet ar katru atnākšanu -
mazliet tuvāk pienākošs ...

zinu - reiz pienāks tā diena ,
kad apvārsnis - nebēgs vairs ,
jo arī tam ir vajadzīgs -
apvārsnis , uz ko iet ...
Tev atliek vien ieraudzīt to  -
apvārsni īsto savu ...max max
..................................
...bet es -  bēgšu lēnām ...pie robcika
/ilga es/

kukums.../idotiotums/..tā domāt...no mielēm-ierauga-maizei iejavu jauc...un dos spēku-jaunai-mučelei-kur mieži diedzētie pirtiņā izklāti-sūt...
tas ir senlaicīgs aforisms-tagad-par nodotajām tukšajām-pāris sanāks un maize-zacenei-plikai... ko tālāk....   tālāk-atkal jauna dzeršanas tūre-lai saknipinātos tām-divām..bet....vai maizei vairs sanāks, jo tukšs stikls-tik lēts

Iespejams Valdiba vel nav izlemusi,ko ar Kaliforniju darit...

Iespejams Vadiba vel nav izlemusi,ko ar Kaliforniju darit...

Vasilij,cenšos ...

..tieši tā,Anne,visi šie gardumi un satāvdaļas nāk no vecmammas un mammas...

visur, kur klāt maņņuka...bērniem garšos   kaut kas atpazīstams-tā pamazām...berot to mazāk...bet pievienojot nemanāmi- var pieradināt pie laurīša receptes-ar sīpoliem atceros-un -nekādas nobīdes!!!-divi palalieli-saujā satverami sīpoli...
bet man ir pavisam cita ...vecmammas laiku recepte...ko viņa aizguvusi no savas vecmammas...un neviens nejutās vīlies...pat tie, kuriem negaršoja kartupeļu/pamatsastāvs/ pankūkas-iegaršojās...bet tik zeltainas-sanāca tikai vecmāmiņas Noslēpumainajai Virtuvei un manai mammai-un man arī-tā saka jau!!!

labak avizi palasisi   .. :)

kukums  

ko tur galvu saķērurusi leira bļaustās...
un ārija spiedzīgi vaid...vāzē liliju spraudusi balto
-klosterzēnu fantāzijas jaucot...
ar katoļticīgo-tabū-nebūs tev ar sievām /zemēm/ smērēties..
baltā darba darītāj-no sevis
ne sēklas, ne asni dīgs
-galvu sev ja cirtās kārtojis
aitiņas...sprogotais karakula jaundzimušais jērs,
  nes pasaulīgos svelmes grēkus...
kas biktskrēslā čukstēti-kapā sev līdzi!
neviens vainīgais  nav atrasts zemes virsū-pat ods...kas lūdzās sev dzīvību-glāb!

vecie labie pasaules hīti...kad tiek aranžēti-tos uztver kā jaunus...pamatā ir klasicisms-nezūdošais pamatakmens...kas strāvo visos...cauri laikmetiem-mīlestības tieksmes nav zudušas-kā Abba...ko dziedāja...to dziedāju līdzi-un jaunveidota-saglabāja pamatritmus-bērni brīnījās-kā tu zini-tā tikko izlaista!.../es atkārtoju-jūs-mācaties!

Galvenais lai Brituks ir laba mamma