.... saldus sapnīšus....   

Rīts pagāja darbā,izejot ,uz Centrāltirgu sāka līņāt,majās ieslēdzu kaloriferu.Kaimiņu kaķis manās puķu dobēs atradis vietu,kur kartot darīšanas -begonijas pagalam!Savairojās kritušās kļavas lapas.Vēl nav riktīga krāsa.Nokrituši daži kastaņi.Nevienam nevajag.DRūMS VAKARS.

Patriarhāta valstīs laulības pārkāpēji tiek nomētāti akmeņiem.

Sandi xx, paldies par atcerēšanos!

Benitiņ....dzīvesgudri!! ..cik aplami mēs, sasodīts.reizēm esam paši!!

..baigā figņāāāā!!!

Ļoti gudri,tāpēc arī sa - sodīts.

Jaunie puiši nevien izvētas sievietes kurām jau ir pāri 40, bet gan rauc degunu par tām kurām ir pāri 30.
Protams, var jau sevi maldināt un domāt, ka cilvēki ir līdzīgi vīnam  jo vecāks, jo labāks, bet tā nav. Vecuma smaku pat labākās ziepes nenomazgās.

Lapas..dejo..izdancinātas tiek.
Viņas tad sētnieks kaudzē liek.
Vējš tad vēl apkārt kaudzei apdejo,
Vīnes valsi, rudens skaņās pēdējo.

Lapas.. Nokrita kokam.

Koks nu zaudējis rotu savu.

Nez vai.. Vairs piesaistīs skatienu manu/Tavu.

Tieši tā, Ingridiņ!!!..Tu neesi viena....es vienmēr līdzās TEV...Tavās izjūtās, sajūtās!!

....labi,klusu izslēdzu gaismu ....iešu gulēt...

  jauki bija atkalsatikt- Tevi!! Tad ir sajūta- neesmu savos pinekļos un nesaprašanās- viena.. Un tā ir- bezgala jauka sajūta!!  

Ingridiņ, bet tas tik jauki...ko Tu uzrakstīji!

.... vai nu esmu par dumju, bet kko galīgi nesaprotu.. man attiecībās interesanti likās iepazīt tieši sev svešo, nezināmo, pat nonācu tādā kā sev, savā jaunībā, slēgtā paralēlā pasaulē.. es nebiju puķu bērns, bet Viņš bija- magoņu puisis ar ģitāru... pasaulīt baltā!!- kā man patika pīt viņa matus- bizē!!.. kā man patika Viņa mūzika!!.. visas tās sāpes un izmisums- tas jau nāca pēc tam, kad sapratu, kāds visā tajā- bezdibenis....
.... visas citas attiecības- pēc tam- bija gluži citas... es rakstu tgd un domāju.... jā, man patikuši vnm tie, kas nav no bara, tie, kuri nav ārēji atstrādāti pēc kkādiem tur tā brīža standartiem... Alise!! man nupat kļuva jocīgi... nekad nebiju padomājusi- tā.... jā, citādāki, ne magoņu puiši, bet- citādāki gan.... katrs- ar ko savu, ar kko līdz galam neizprotamu, neatšifrējamu... un tas, tā slēgtā amoras lāde, kurai netiec klāt... tas ir tik piesaistoši un reizē- attiecības graujoši.... man bail domāt- tālāk, jā, man bail... Kā visi- vēlos mieru un sakārtotību, tai pat laikā- uzķeros uz tā paša.... jo meklēju- citādo... Viss. Punkts. Drusku par traku tas viss, palikts zem lupas... Es taču arī vēlos būt patiešām laimīga, ne tikai- aizmānot sevi, bet- būt!!!!!...

paldies, IlonCi!! ...tieši tā!!!

Tā kā "sekoju" Valda Meldera atziņām un izteikumiem twiterī, tad saprotu, ko viņš ar to ir vēlējies pateikt. Secinājums ir tieši Tevis pārpublicētajā pēdējā rindkopā. Nemeklēsim nepilnības un trūkumus citos, ja visās esošajās un nākošajās attiecībās tas "grābeklis" esi pats...

kartupeļu izvārīt proti? ......un uzcept olu?

Dievs redz visu...viņš vienīgais soģis!!!...ne mēs- cilvēki!!

Prieks Tevi satikt- te, Alisīt!!  
Es nesen sagrābu kaudzi lapu, sadedzu svecītes kapos, un tgd- mierīgi palasīšu.. man mājās- kafejnīca "Viesis" , no kuras līdzpaņēmu saservētu savu garšīgāko ēdienu pasaulē: pikanto cūkgaļas karbonādi.. neticami!!- bet cena joprojām tā pati, zemā..

nu tā... sarežģītu domu esi te uzrakstījusi, tā nemaz tā, uzreiz, nedodas rokā.....

Ja nenopietni par šo tēmu - tad droši varam krāpt savus vīrus.... vismaz par kautko viņus sodīs.....