"Simpātisks vīrietis iepazīsies ar draisku, enerģisku sievieti /55-75/ regulārām attiecībām. Ir tikšanās vieta. Tālr.2889...."     /no "Ievas St."/
..................................
uhhhhhhhhhhhh!!!! pat vieta- noskatīta!!! WOW!!!!

Tas ir jauki, ka lasot mēs to citu cilvēku pieredzi  izjūtam, analizējam, sveram, veidojam dialogu Neviens gudrais vai pieredzējušais nedzīvo mūsu dzīvi, tā katram sava, līdz ar to savs ceļš Secināju, ka tādas pārdomu grāmatas ir jālasa dialogā, nevis uzreiz pieņemot visu par baltu patiesību vai gluži pretēji, noliedzot, ja kas nepatīk. Tas pats Ošo, pēc manām domām, savos izteicienos un pamācībās ir pretrunu pilns, vismaz man radās tāds iespaids. "Annas Psiholoģiju" nelasīju, tāpēc neko komentēt nevaru. Paldies par ieteikumu! Vēl neesmu izlēmusi, vai esmu komforta zonā vai nē, tāda rutīna man tuvākajā laikā nedraud, mazdēls neļaus iesūnot

Ja spēju ko palīdzēt- dod ziņu!!

Smags fizisks dabs...atraitnis

.. nesapratu   kas kuru tgd kaitina?? un- kāds šobrīd sakars ar bērniem??

Pati zini-kaitinasana,jo bernu but nevar

Pati zini-kaitinasana-jo bernu but nevar

.... nepiekritīšu, Vasilij.. par tām rudens depresijām.. tas vnk ir ērtākais ceļš pašam/-ai priekš sevis, kā novelt savu nesaņemšanos un- ļaušanos..

Vai nu vienas "anniņas"tā izklaidējas? Statistikas nav, bet pensionētu "jaunekļu", man šķiet, arī gana, nu tādu, kuri vismaz 10 - 20 gadiņus savus piemirst

Rudens-depresiju laiks-uz kapiniem....atraitnis

Jauki-Britukam driz 16gadu-Milu!

Atraitnis...bernu but nevar

Tu jau visu pareizi pateici: vīrišķīgs vīrietis ir tas, kurš spēj uzvarēt sevi.

......un cik gan tādu Anniņu ir Amigosā.....

Un vsp- paldies, Lillij, par Tevis uzrakstīto!!.. Patīk, ja cilvēki izsaka domas, kas talāk- striķītī- parauj tavējās...  

Lilijai- 13.okt.09:08-
Tieši tā jau tas ir!! mēs paši, it bieži, sašaurinām savas varēšanas robežas, tā vnk iemesla pēc, kā jau Tu raksti:  ir taču tik pierasti, iepriekšparedzami un silti tajā savā komforta zonā!!; nu kam man līst no tās laukā, ja tik jauki ir palikt- tur... Un tad- dzīve piespēlē situāciju, kurā tā tava komf.zona- mīļā un foršā- pēkšņi nav gluži vairs- tā... Un tad ir divi ceļi:  1.Rauc kopā, cik nu vēl vari, no tā kas bija tik- foršs, kaut, jau to darot, apzinies- tāpat tas vairs nebūs- TAS;  2.Ej citu ceļu, sev svešu un vsp- brrrrrrr!!! man taču bail!!! ....
    Te vietā vārdiņi no manas bībelītes:
"Jaunais ir nepazīstams. Tas var būt draugs, var būt ienaidnieks, kas to lai zina? Un nav nekādu iespēju uzzināt. Vienīgais veids- ļaut tam notikt. Dzen prom bažas un bailes!"
        /Osho/

Vienīgais ko cērt bosix- tā ir malka...

   Jāpiekrīt Lilijai- kokiem salst, un, nespējot tik strauji no vieniem grādiem piemēroties- citiem /gluži tāpat, kā mēs!!/, tur cieši sev klāt savas, aiz aukstuma, savilkušās lapiņas...    Un- kāpēc uzreiz, ja viss nenotiek gluži tā, kā citiem rudeņiem, piesaukt ko tik nejauku??

Labi gan,ja saimnieks vel neko nav pieprasijis

...intensīvi lapu nokrišņi...kavējas...gaida pateicību...ka patvēra no saules svelmes...no lūrīgām acīm...vēlas balvu!...atvasara atnākusi!...vai otrā jaunība tā..
es gribētu-lai tie palmas vai egles būtu...un vienmēr=zaļi!...
latviešus nomoka šie gadalaiki-kā atnāk pavasaris papeļu smaržīgām salātlapiņām...tā šie iecer-pūkas...fuiii-jānocērt tās!
man  pietrūkst to sveķainā aroma...