A ko ta lai dara....ar to... Direktoru –nekauņu ??? Jau kuro gadu...prasos lai,no darba atlaiž ....i figu man   jārukājot esot  

Sen neredzēta bitīte   pļaviņā šai   ielidojusi  
Droši ,droši ....ņem– ko vēlies...   Un ja ar ,kāds" Irsis" ,pa ceļam,tai–
pļaviņā, patrāpās   Te, dāvanā, Tev tīkliņš  

O kā Ballīti esmu bik nokavējusi, bet vienu rudzupuķi no pļavas sortimenta ielikšu arī savā vāzē   
Sveiciens izturīgajiem..neatlaidīgajiem vai vienkārši spītīgajiem

Rīt - modinātājs man 5-os. Jādodas pie miera.
Paldies, ka bija iespēja ar Tevi parunāties!

uzvelc sarkano džemperīti, kad parunājies ar jauno labo cilvēku.
un vienkārši pasaki : viss jau ir labi, bet..
nu tā starp citu pasaki to problēmiņu..
un tā nebūs sūdzēšanās par nelaimīti, nebūs palīdzības prasīšana :)
vienkārši dalīšanās ar info.. tā pasaki arī SEV!!

Paldies Tev, Dagij! Jā, man tas patiešām jāiemācās - ĻAUTIES..
Paldies!   Es nežēlīgi bremzēju sevi, nepārtraukti, un atstumju arī, nepārtraukti.. Pati sajūtoties caur to - slikti, ļoti..

Darbā? Diena bija tīri neko..
1.x uzvilku savu jaunnopirkto sarkano džemperīti (smejos, protams! ), jo lielākoties ģērbjos melnā..
Bet - mani audzināmie bija forši, kā vnm.. Pajokojām, padarbojāmies.. palamājos, nenoliedzami!, jo - kā var neizdarīt to, kas padarāms?! Esmu saprotoša, bet - ne apzinātu neizdarīšanu piedodoša.. Nu tā, kkā

mans ieteikums - atver sevi un ļauj palīdzēt!
Nedomā un nemeklē kaut kādus zemūdens akmeņus, kur iespējams ,to nemaz nav!
ĻAUJIES!!!

Dagij! Ir ļoti grūti pieņemt, ja kāds gados jauns, izskatīgs, sportisks vīrietis palīdz tev patiešām no tīras sirds, jā, man tas nākas ļoti grūti! Es visu laiku meklēju kkādus zemūdens akmeņus, izvairos, nesaku tieši, kādas man problēmas un tml. Un - līdz ar to aizvainoju viņa labo un, iespējams, patiešām tīro vēlēšanos palīdzēt..
Šajā ziņā esmu ļoti kompleksaina, tā tas ir un viss..

redzi, vienām ātra reakcija.. citam lēnāka..
abi varianti reizēm var būt kaitinoši..
bet daba ir daba..

jā, tā nu ir..

Visas pārbīdes maksā man naudu, vistiešākajā veidā. Ko?, Neko! Ceru uz labu iznākumu

Esmu spontāna, uzšvirkstu kā sērkociņš, pēc - kožu sev mēlē un nožēloju ļoti..
Ja dzīvē ienāk cilvēks, ne tik vērtos gados, kā es, ja vēlas palīdzēt.. tad.. nu tad - ierunājas trakākie kompleksi, nespēja pieņemt kko, un tml.
Par laimi - ne ciparos gudrība, gados jaunāki cilvēki spēj būt daudz gudrāki savureiz, kad sastresojamies un tml. Par to ir stāsts

Labi, ka var pabīdīt darbus :)

Dagija DA 22:26

par ko tagad? -

Par cilvēku, kuru cienu, ļoti. Par to.

Es? Braucu uz darbu ar busu, jo auto remontā, tas man kas jauns.. Darbu nokavēju, pēc darba ieplānotos darbus - pārbīdu, par stundu.. Galīgi neforši, protams! Tas grauj manu neatkarību. Bet!! - ceru, protams, uz drīzu risinājumu, pozitīvu..

Atnāca Jānis, saņēmis rokas dūrēs, un maigi izteicās ...  

par ko tagad?

Jā. Tikko lietas man sastājās atkal savās, īstajās vietās
(pirms - kaisīju traki nejaukus vārdus vējā; tā spontanitāte, tie spontānie pieņēmumi - nav jauki nemaz.. Par laimi - ir cilvēki gudrāki par mani )..

Nu, nu.. interesants Tev dzejolītis salicies, Skabargu Ansīša kungs!
Vai kasīju aiz auss?.. - nee!
Vai lāpstu meklēju?.. - ne takšu! (kam meklēt, ja tā vnm mana auto bagāžniekā, un ja nu - jāatrok sevi, vai kā? )
Tak daries ar savu Grietiņu, ko un kā vēlies! - ar pališķošanu, paplikšķinošanu, ar visādām saldām basņām un tml.   Forši, ja Grietiņa laimīga tik... ka nupat: cibrik - cibric.. -
Ansīša apskāvienos kvēlos ,
jo rau, es, Grietiņa, to traki vēlos..

Bet!! - ja nodarīsi ko Vasilijam, tad -
Ingrida, niknumā trakā,
Klups, Ansi, Tev krāgā..

Jo! - Vasilijs, meimurojumos savos,
Ir Robins Huds, kas visiem mums sados!