Šim stāstam ir morāle - nevajag uz Dienvidiem lidot  

domā, Kuku, ka virtuāls?.....hmmm.../ gribētos oponēt, ja vien visa tā ēka nav virtuāla/

Ingrida Xx   - te tak prakstiski neviens koments nav galvā ņemams. Es ar nevienā partijā neesmu bijusi, kaut pēc amata jaunībā toreiz tajā vienīgajā vajadzēja būt. Pionieri un komjaunatne jau ir cits jaut., toreiz bija karjera. Pastāvēja, eksistēja. Tagad tās karjeras kāpnes apgāztas, tie, kas pakāpjas, nopērk par naudu. ...

aga, Gun! tas ir pats svarīgākais moments dzīvē!..... ...

Eiii..., jūs - jau līdz kristībām tikuši ?   

Ēka ir virtuāla , pamats tātad ir cilvēku ... bla , bla bla utt ...

vaišu škrobe radās, kad krustmamma neatnāca uz kristībām?

pag, pag!.... ēkas pamat tak ir bijuši jau tais laikos, kad naglu Vasīlis dzina sienā un Puķika bildi mēģināja šamā augumam pieskaņot, ja?

Škrobe nav labojama - viņa ir ēkas pamatos  

un to, ka dieva vietā te iecelts arī nojaušu..... vienīgi, ja prātīgu padomu dosi, tad atstāsimies!  

Ka'ds putns reiz lidoja uz dienvidiem uniekļuvaledainā vējā un nokrita zemē. Tas sasala,-bet pienāca govs -un uzdirsa virsū.Siltie sūdi šo sasildīja, un šamais sāka čiepstēt.Pienāca kaķis un pajautāja vai ne4vajag palīdzēt! Beigās saprata ka tas ir rijamais,-un aprija to.  Šim stāstam ir morāle--NE VISI KAS TEV TAISA UZ GALVAS,-IR TAVI IENAIDNIEKI.NE VISI KAS NĀK UN PIEDĀVĀ PALĪDZĪBU,-IR TAVI DRAUGI.UN JA ESI SILTĀ ,ĒRTĀ VIETIŅĀ,KAUT VAI  SŪDU KAUDZĒ,---TURI MUTI CIET!!!

zinu, zinu, ka Tu nivelē šito pasākumu, lai pēc tam varētu teikt, ka nebiji mājās! ... a ko iesaki, lai nav škrobe pēcāk?

Gribēju teikt - neiecelti  

Es nekur nepazudīšu - Gunas bedrītē neiekritīšu  

Es nesēdināju - godīgi atzīstos , viņi paša dieva iecelti  

a vai ta tā nav?.... ja jau reiz sasēdinājām viņus tur, Kuku?  

Nē , Marij - tur sēd paši labākie , kādi mums ir  

... nu ja... noraudāju, noslaucīju savu stulbo asariņu, un- turos pie tādiem, kā Tu, Kukū... un- saproti??- nav nozīmes nekādas, ke nezinām viens otru- nemaz!!!- es: jūtu Tavu cieto serdi, un turos- pie tās... arī tad, kad gaidot pieskārienus, klājos kā tepiķis /par laimi- gana neērts!!; ha!!/- kāda cita- priekšā...

... man pietiek ar to, ka Tu- vnk- esi... nu tāds... nesadalāms... oki!!; turies, visā!! :))

ej nu sazin, Gun, kad to īsto sastapsi ceļā!...../tad nu i krāsoju lūpas tikko uztraukums par nākotni!   /

Kuku, beidz gvelzt nieku par cilvēkiem, kuru likteni tu pat i sapņos negribētu iemantot.....
P.S. domā tur visi tādi nejauki, nejauki sēd?