bet vajadzētu.....

ui, sajaucu blogus, savējie(Ingrida un Daiga )sapratīs

Es jau ar nebiju lauku bērns, vienk. vecvecāki dzivoja laukos, man visas lauku dzīvās radības patika, sliekas un vardes ieskaitot, nemaz nerunājot par kūts iemītniekiem Tas bija tik jauki, kad babiņa slauca gotiņu, autoveikals reizi nedēļā pieveda smaržīgu maizīti. Tagad tie lauki ir tukši, iemītnieku palicis pavisam maz.

un vsp /11:14/- neskolo mani!! es netaisos mācīt arī Tevi!! vot!!

sīkajiem koņšas....... un lieliem ar būs ko atcerēties.....fantikus pētīs:)

man jau liekas, ka tas piparkūku cepšanas rituāls daudziem ir kas īpašs... galds- ar miltiem, uz tiem izrullētā mīkla, tad- tās formiņas... viss kopā!!

Sandi! kā nu man sanāk ar to izteikšanos, tā sanāk.. nemoki sevi, nelasi!! ;)

bet par to, ka tmr uzrakstīji savas sajūtas- man prieks!!

Ingrīda iemācies īsāk izteikties....

manas sajūtas- piparkūkas un egles smarža.....

.... sapratu jau, Daigiņ, sapratu!!! vai nu es pati bez grēka???

Daiga, Tu man šorīt jau otrreiz liki iesmieties!!!   es- viena no tām, kas skurinās!!!!

Paldies arī Tev, Ineta, ka padalījies!! :)
Man nekad nav bijuši lauki, nekad!! piedzimu mājās, kuru tikko kā bija uzcēluši mans Tētis un Vecaistēvs, kurš pārcēlās no laukiem dzīvot uz pilsētu.
Nu lūk. Un tad nu vēlāk, kad biju jau krietni paaugusies, nelaidu nevienu izdevību garām pabūt kādos laukos, visbiežāk palīdzēju pie siena. Bet tad, kad es redzēju, kā tiek raustīti tie govs pupi, un no tiem tek ārā balts, silts piens, un tad kad man deva krūzītē to, no pupiem iztecējušo pienu nodzerties, mani pārņēma baltas šausmas!!!    re, kā tas ir ar tiem pilsētas bērniem...

Nu re - vismaz man ir viens domubiedrs - Ineta....
....par to tikko slaukto govs pienu.... siltu.... un ar putiņām....
....tikai nezkāpēc ka tagad to kam saku - vissi skurinās....

Lita, pasmaidīju gan par tiem- bomzīšiem!! āpā, cik šoreiz šis vārdiņš izklausās mīļi!! mazi, silti bomzīši!!

Ingrīd.....
....nu nejau ar nolūku te tiek kāds speciāli aizvainots (to gan par sevi un droši vien ar par pārējiem).... bet zini kā - pietiek ar kādu asāku vārdu vai frāzi..... un AIZIET.....

Mūsmājās tādus kartupelīšus sauca par "bomzīšiem", jaunos mundierī cepa, gatavus vēl kārtīgi ar dillēm, biezpienu, rūgušpienu klāt.
Tas nekas, ka lācītim nav garša, bet bērnības smarža un siltums!

nebiju diža ēdāja, bet nekas nespēja konkurēt ar rupjmaizes-ķieģelīšaa kancīti un tikko slaukta govs piena krūzīti(ar putiņām)

Labrīt Ineta.....
Zini - droši ka par jebkuru.... un protams arī par sevi....

   Kaut šobrīd esmu saskumusi ļoti, izlasīju Tevis ievietoto tekstiņu, Daiga, un pasmaidīju!! nu ir tajā kkas tāds traki jauks!! :) .. kaut aizvainot tīšām jau it kā nevajag nevienu, bet pateikts tā, ka nesmaidīt neiespējami!!  

   Paldies Tev par šīrīta smaidu!!  

Jautrs rīta uzsmaidiens par sevi un citiem

Nu tā mēce gardāka vasarā no mājas gurķiem, tad to sulu ar nekāstu, lai šķidrāka.