Ari gribu tik saldu un gardu kuku!

muļķības, Kuku, tieši vājie lien uz ambrazūru, lai pierādītu sev varenību.....

  Dokumentālās arī uzrakstīja cilvēki -- dokumentus izprotot pa savam...

Es lasu e-grāmatas , bet tikai dokumentālas - viņas nav tulkotas latviešu valodā un grāmatnīcās viņu nav  

Andi, paldies, Tranzīts......man ļoti mīļa grupa!!

Ingridiņ, mīļā....IR labi!!!

Vājie nelien uz ambrazūrām , un visādi citādi "neuzprasās" uz nepatikšanām   ..

Ja jau stiprie jāsaudzē,ko darīt ar vājiem?

Krīt,sniegs,
Aizvadīta gadu mija
Kā svece dziest prieks,
Un piezogas nostaļģija,
Es tumsā raugos,
Kur savādas ēnas gaist,
Kā gribētu to nostaļģiju,
Tev sirdī neielaist.

Sliktais cilvēk, te neiet runa par spēku un drosmi. Te iet runa par dvēseli un sirdsapziņu.

Tai,kura neesmu es...

Stiprs cilvēks bez drosmes - viduvējs sportists .

Ne to slova..ērti...un bez smadzeņu piepūles...

Kā kulaks uz acs!

Emociju paušana ar unificētu simbolu palīdzību atbrīvo mūs no atbildības par šo emociju patiesumu,tiešām ērti.

Piekrītu, Maijai...smaidiņi palīdz un nāk talkā , lai nerodas pārpratumi...un ir vieglàk...bet zùd fantāzijas un pārsteiguma moments. ..

.... Alise!!! ..... Alise... tik mana.... Dvēselē.....

.... man vnm dziļi nozīmīgs bijis dziesmas teksts... un tad, ja tas uztrāpa nežēlīgi personīgi... nu tad- ir, kā ir.... un tad es nesaprotu- vnk nesaprotu- aiz ko šīs spēles, kad, esot- tik tuvu!!!- esam- tik tālu.... Sievietei ir no dabas dota juška, kkāda, vārdos precīzos, nenoformulējama.... Es, šovakar, gaidu ne Tevi, bet mana Dvēsele izkliedz- to:

Я теряю тебя, мне тебя не найти,
Я теряю тебя постепенно, построчно
По-простому, как Золушка без десяти,
И по-сложному, как фортепьяно настройщик /../

Un kāpēc Dvēselei vsp- jāraud?? Kāpēc, pucējot sevi Vienam, jāraud zaudējot to, kas varēja būt, bet- nebija, ar to- otru?? .. Ne man- atbildes rast. Mūs šķir- 14 mēneši. Pasaulīt baltā un mīļā!!!! Kas vsp zina, cik viņam- doti??? Vrb- 4??, vrb40- vrb- ne tik.... Un tad es paeju solīti pretī, Cilvēkam, kuru iepazinu pirms gadiem... pati nezinot- daru pareizi, vai- nē?! .. vai dzīvot mūžīgās ilgās?? nepiepildinātībā kkādā?? vai paņemt to, kas tev galīgi nav svešs, un- ko, joprojām mīli mzl, un dzīve- piespēlē- satikties, pēc gadiem..... Ja kas- pati- NEKAD!!!- nemeklēju- nevienu!!! Iespējams- kļūda mana, vislielākā..

Es, zinot sevi, zinu it labi, ka rīt jau nožēlošu to, ko uzrakstīju, ka atk- Dvēseli savu- kā uz tepiķa.... Es cenšos, patiešām cenšos!!!, bet man sanāk vienalga- tā!!! .........

Cerība muļķa mierinājums!
Līdz pirmajam putenim, ne ilgāk. Pēc tam izbalēs un pat suns vairs saost nevarēs.
Sliktais ilgi nepastāv, ja nu vienīgi Tevī