Tà vinsh ir Guna, ar opishiem un omàm,jauki silti dzejoli !  

Latvijai ir iespéja màcities no Eiropas klûdàm, shoreiz ekonomiskais stàvoklis nospéléja pozitivi. Ir jàliek sajust ikdienà, ka vini te nav vélami ! Nevis aiz pieklàjibas atkal màcities sveshu valodu .

Jauks ieraksts un dzeja, Guna!    Atceros  ar siltām jūtām savu omīti, kura var teikt bija visu laiku blakus bērnībā! Taču mūsdienās daudziem  drusku savādāks modelis man gribas teikt.. Neesmu vēl omīte (kaut drīz būšu).. taču vai man būs tik daudz laika ikdienā lai auklētu mazbērnu? Līdz pensijai vēl tālu, valdība jau mūs pataisa par mūžīgi jauniem.. Tā kā lai arī kā gribētos vairāk laika pavadīt omītēm un opīšiem ar saviem mazbērniem, sanāk kā jau sanāk.

Industrija aug - skrien,cilvēks,kurš ir darbaspējīgs,tas dodas līdzi,cenšas neatpalikt...Kam nav bērnu,tam nav problēmu...Bet,kam ir,tam uz īsu brīdi sagādā šīs raizes...., ja, ja ir kam pieskatīt....
Bet,sirmais arī cenšas iekļauties sajā steigā,un panākt vajadzīgo attiecīgajā laika vienība,saskaņojot ar pārējiem,t.i. - kaimiņiem....Kā rezultātā,piem tam,Liepājas traģēdija....Šausmas...Nezinu,kā tam sirmajam vai sirmajai tātāk dzīvot.....
Industrija laupa cilvēciskumu .

Tātad ja imamam,kāda prostituētā nokodīs-pats būs vainīgs jo musulmaņi nevalkā apakšveļu!

Jā , Aleksandr ..., zaļais un sirmais - mūsdienās visizplatītākais cilvēcisko attiecību tandēms ...,   jo starpposma pārstāvji - joņo pasaulei līdz ...

Kā kulaks uz acs !     Es to par despotiskā vīrieša karikatūru - protams !  

Jā...Laikam zaļais un sirmais atrod vistuvākos vārdus un siltuma izjūtas vienam pret otru....
Iejūtīga tēma ,reizē sāpīga......

Te nu mēs esam.

Debess no perlamutra,
tā ir tā gliemežnīca,
kas pāri.
Bezvēja nopulēts
ezers.
Un te mums ir jākļūst
par pērlēm.

        /Ojārs Vācietis/

Te nu mēs esam ..., kādas pērles no kura sanāks - pašu viss rociņās ...

Ziema bez sniega - kā vasara bez puķēm !     Ziemā sniegam - būs būt !  
Lillija sasmaidināja - par sniega močiem ...

Jā,ar laiku mēs visi paliekam savādāki,ne tadi,kā bijām (kā to pateikt ) - "jauni - brieduma gados... Atvainojos..
Ilona,saprotama lieta,ka ar laiku viss mainās un nolietojas,un darbības spēja zūd....
Tamdēļ,dzīvosim kopā ar tekošo laiku un esošo vai esošām lietām,kuras slīd,rit mums līdzi dzīves ritmā. Paldies !

         Andis Ļaudaks=       bus ja padoma par tadu  

Sniega motocikli ..nu jā..tā  jau šie katrā sētā ir..velk tik ārā..norauš putekļus un uz priekšu. pa sniegotiem Latvijas ceļiem! Yuhuuu!    (nebūtu slikti)
Nekas..izbridīsim..

Mja, tās lomu spēles, interesants pieņēmums..., kad tā visu saliek pa plauktiņiem, tad jau kārtībai jābūt      ... patika Anitas komentārs Anita Savicka vakar 07:56

Paldies!

Paldies!

Gribu tevi ta saulit  

ku kū,piparus uz mēles

gan jau nokārtosies

Neker krenki,sveta vieta tuksa nepaliks.Vel,tik daudz un dazadas partijas saks veidoties,tuvak velesanam,un batoninus spraudis,ne sliktak ka tavas sauktas partijas...........