Nav gan izzudusi. Īsto mākslu lielveikala izpārdošanā nesatiksi. Visi rakstnieki u.c. mākslinieki jau nav LIELIE mākslinieki. Kam patiesi interesē cop: *Augstā, īstā māksla un literatūra * tādu arī sastop. Melnais nav tikai melns.  

Grieķijā esi bijis?

Viss labi ! labi kas beidzas ...,     dzīve - IZDODAS !  

https://www.youtube.com/watch?v=LqC6soPvWkw

Dziesmas spēj runāt ...un ja ir atbilstoša dvēseles, emocionālajam stāvoklim...Tevi uzrunā.
Un tu drillē...drillē līdz pietiek un Tev gana

Sasmaidināji , Max !  
Tavu komentu sapratu - kā pastāstiņa sižeta tālāku pavērsienu ...,   kurš labi turklāt - epilogā iederējās !   aiz ko arī tika atkārtots ..., kā šīs story laimīgo beigu noslēguma  - punkC .  

Nē, ne-slikto Cilvēk, tā NAV mana dzeja, dmž.
jau krietnu laiciņu atpakaļ, sērfojot netā, uzdūros sava vārda māsas dzejai.... jo vairāk lasīju, jo pārsteigtāka kļuvu:  Nu kā Viņa, tieši Viņa, pratusi pateikt savas domas vārdos, kas it kā- izrauti no manis... un bez tam- tas 7!!! ja man pasaulē ir kāds mīļš skaitlis, tad tas ir "7" vai "17"... trakākās sakritības...

man lūdzu
simts gramu
draudzības
un div’simtsgram’
labsirības,
puskilogramu prieka,
un vēl mazliet
laipnības gribas…
rauc pārdevēja
pieri
un prasa
vai “visi man mājās”,
un iesver man
tūtiņā
vienaldzību….
tonniņu-
kā jau tas klājās..       / Ingriida7/
..............................................
Todien, pievilto cerību veikalā, netika ievesti sapņi svaigi... gadās... ar laiku jau aprod, ka ne katru dien'- uztrāpīsi pievedumam- īstajam.. lētam, vai ne tik lētam; cits- visiem, cits tikai- izredzētam.. un pierod jau lēnām pie visa.. arī pie tā, ka darbā apnicīgi baigi.. un, neskatoties uz visu, tavi pirksti, kad netīšām pārslīd pār manu plaukstu, ir tik neticami, tik atpazīstami- maigi....

Atkal jau esi šokējošo Apollo apmeklējis ?  

Interesanti , par ko cilvēki sapņoja akmens laikmetā ...

Īstā ir domāta tikai māksliniekiem - lai viņiem būtu ko apspriest un par ko strīdēties  

lābak fuksan...fuksančeg un viss  

Ingrīda ,vai tā Tava dzeja?!

Es negribu sāpes nu vilšanos,
Tukšumu, vienaldzību..
Es gribu gaišu, godīgu
Un īstu mīlestību.

Bet tu tikai maigi pasmaidi:
„Rimsties, un baudi šo brīdi,
Un mierīgi visu „izgaršo”-
Jo viss kopā tas saucas – dzīve
                                    /Ingriida7/

.... mjāā... lai nu mums sanāk!! ieiet "pievilto cerību veikalā"- īstajā brīdī....  

.... tas jau ir pats muļķīgākais, ka paturam īstajā brīdī to īsto vārdiņu pie sevis... vai arī- izsakām to, ko vajadzēja noklusēt... Un- kam tad beigu beigās tiek iespītēts, kam nodarīts pāri??..
.... viens vienīgs patiesi mīļš, silts vārdiņš spēj veikt brīnumus, un man jau šķiet, ka mēs visi šo brīnumu esam ne reizi vien sajutuši.... nu tad- vrb nenožēlot to sajust arī citiem?? /kā saproti- retorika, saistībā ar dziesmas tekstu/ ..  

Lai grieķi dzīvo KOMUNISMĀ...

Две души гуляя по небесам говорили в тишине по душам.
О Земле говорили, ничего не забыли из того, что пережили там..

Paldies, Irina, par dziesmu!!    .. un tomēr- traki gribas vēl kopā ar Dvēselīti, sev tuvu ļoti, rokrokā pastaigāties pa pļavām tepat, uz zemes... pasēdēt tepat, mūsu jūras krastā... un kādreiz, kas zina, vrb beidzot iekurt to ugunskuriņu diviem, kurš neiekurts tā arī palika toreiz, pirms gadiem....  

Paldies Jums!!    
Manī laikam kāda čakra atvērusies, vai- ik labs vārds, ik piemeklēta dziesmiņa silda, ļoti!! Jo tā, vsp, man bieži salst ļoti...  

Ak, Laima, Laima....  
Jā, tas, ko Tu pateici, tas vnk ir.... nu tie ir viedi vārdi!!    
Un, ja kāda Dvēsele to nesaprot pati, tad.... nu tad tai tiek uz laiciņu aizlikts baļķis priekšā.... un papīra baloži, vējā laistie, nokrīt tur, kur neviena- nav... un vēstījums lēnītiņām, mazpamazītiņām... saplūst, kļūst nesalasāms.... Kā jau te rakstīju 17:12- ej nu saproti, kad nešaubīties un ļauties, kad- piesēst uz cinīša un pagaidīt... jo nav jau tādas, Dvēseļu skolas, nav gan... un vārdi, kas manā visvismīļākajā grāmatiņā: "Laika putns ir spārnos"; vai tas balodis pats nolaidīsies uz tava pleca, liekot piestāt arī tev- kā lai to zina?? ..  

Lillij!! Jau labu laiciņu klausos šo Meiteni- nu patīk gan veids, KĀ viņa dzied, patīk viņas dziedātās dziesmas, to teksti!!  

Остановись, опусти глаза.
Предупреждение последнее — стой!
Шаг в сторону, шаг назад, шаг в сторону, шаг назад.
Шаг в сторону, шаг… но ты снова со мной..
................................................
Значит рискуешь надолго остаться со мной

Traki, vai ne?? šitādu risku!!!  

Man patiešām prieks, ka Tev patika, Lillij!!

PerH Free-
    un Tu domā es gauži bēdātos, ja tas balodis uzsēstos tieši Tev uz pleca??   un vēl jo vairāk, ja Tu to nenotrauktu kā uzmācīgu mušu?? Nee gan!!!    
Deep down //Dziļi iekšā
Is where you're going to //Ir tas, kur Tu dodies
Way to my dreams, forbidden and gone //Ceļā uz maniem sapņiem, aizliegtiem un pazaudētiem
..................................
Instead of the mountains I'm climbing your highs //Tā vietā, lai kāptu kalnos, es kāpju Tavos augstumos
Gonna find myself far from top //Atradīšu sevi tālu no virsotnes

Paldies!!

Varéjàt jau necitét max max,pateiks - mikstais !   Nu, labi, ka beigàs viss labi viniem beidzàs ..