Kisa... , ne vaina !   arī mīļzekītēs uzdejot - darām tā !    

Aizdomājoties par dziļūdeņu akmeņiem , man kkā šāda puzlīte salikās ...
... kluso ūdeņu akmeņi ,
par klusajiem ūdeņiem -
......................... klusāki tie .
reiz izsāpēta , noslēpta dziļi -
dus sasalušo ziedu sāpe ,
paslēpusies akmeņos tajos -
................................ klusa.

Es paceļu to akmeni, ko tu uz mani sviedi,
Ak, kādi tajā akmenī ir sasaluši ziedi!
                                    /O. Vācietis/

...uj,zečītes...sorry

   smaid idij teav ris,ko es mulddu,

Nu, ja sācies mērkaķa gads un jāsāk ticēt, ka man tas nav labvēlīgs. Par visu nāksies smagi cīnīties. Un dziesmiņa ir veltīta vienīgam cilvēkam kuru patiešām gribētu redzēt tikai smaidām.

Pareizi Guna!
Par to Tev dziesmiņa.

https://www.youtube.com/watch?v=h0CMLWrOLxc
Tev smukas kurpītes...var kādu danci uzlaist

Labrīt... ,sveiciens Jaunajā gadā !  

SolīC = darīC !    

Neaizmirsti šodien - kko sarkanu uzģērbt , šamo lai - pielabināt !  

Paldies, Kisa ... lai gada Valdnieks - ir labvēlīgs pret Tevi !    

Sveiciens Vasilijam !  

Laimīgu Jauno Gadu, Guna!

.... nevaru tgd sevi nostaļģot.. jāpievēršas daudz praktiskākām lietām.. nekas!!.. vēl jau būs daudz daudz jūriņas Tev, man... citiem..

Lai izdevusies diena!!

.... un- mīlēties pie jūras... ai, nu tā ir īpaša mīlēšanās!! .. tādas neaizmirst, nekad...

Es arī esmu pacietīga..tātad tavas apbrīnas vērta Bet daudz ko laižu gar ausīm..gan jau ka arī daudzus Tavus tekstus,jo birdinot savas gudrības haotiskā secībā pazudusi to vērtība.Paturam prātā tikai to kas uzrunājis un par ko prāts piespiedis domāt vēl un vēl
Brīžam rodas sajūta,ka izlasi Googlē kādu gudrību un pabārsties te.. lai radītu priekšstatu par sevi,bet tas upss veidojas pavisam citāds

Bezgalīgā jūrs...

Ieskatototies Tavā blogā, Kisa, baigi uzvējoja sāļais jūras vējš, nu vsp tās sajūtas, ko var gūt tikai pie jūras... Te bildīte no manas akmeņainās jūrmalas /ja nemaldos, no pag.gada marta, kad uznāca tāds siltums, ka, esot pie jūras, varēja mest nost vienu apģērba kārtu pēc otras.. pilsētā todien bija vēss, vējains, bet lejā pie jūras, par cik vējš no krasta, neparedzēti silts; forši!!   :

kad bijām sīči, gājām uz sacensību- kurš varēs noiet lielāku gabalu tikai pa akmeņiem; tgd, gan bez sacensības, bet tāpat patīk sevi pārbaudīt- ejot pa akmeņiem, akmeņiem vien....   .. mīļa, bezgala mīļa, man sava akmeņainā jūrmala... jo, kā Vineta saka, atliek tik piedomāt mzl, un patiešām šķiet, ka akmeņi glabā sevī ne vienu vien stāstu... par prieku... skumjām... sāpēm.... kaisli.... ai, nu visu ko!! ..    

Nezinu kam veltīts...no ja ulibajus...da patamušta tam vso ...ka ja lubļu   

Pasmaidi.

https://www.youtube.com/watch?v=CpupjLxe00Q

Labrīt!