Andi,varbūt,bet rakstura īpašības neizmainīsi.

Tāpē jau tā ir pagātne   , ka nevar zināt kā būtu, ja būtu. Tam cilvēkam varēja būt cits ceļš ejams un viņš būtu savādāks   .

Stāsta, ka zem varavīksnes esot jānostājas   , tad laime pilnībā.
Bet tad laikam viņu nemaz nevar redzēt    un nemaz nezini ka esi laimīgs  

Sveika Ingrīda.Esmu sapratusi,ka jāskatās nākotnē .Nevar dzīvot ilūzijās,ir jāskatās uz priekšu,jo citādi nesaskatīsi ko dzīve tev labu sagatavojusi.Bet varbūt arī Tavs variants ir pareizs?

Sveika, Mairita!!   Tu tgd reti te.. un- pareizi dari!! .. kad ieslēdzos, laiks paiet nemanāmi...
Bet- vrb taču arī pretēji- ieraugi to cilvēku citām acīm, pie tam- ne uz slikto pusi...
Šobrīd- gribētos tieši tam noticēt..

Merkeles bubertam ar zemeņu mēci nav analoga, sasauca, tad kliedz -braucat apakaļ, negāršo. Skrienam pa apli, kurš krēsls brīvs?

Paldies..., Sandri ...

Lita,pēc gadiem tik var redzēt cik cilvēks patiesībā vājš.

Jā. Tā ir! Satikos ar bijušu draugu, 20 pāri gadu neredzēts, paldies Dievam,ka toreiz nekas nesanāca.Nu protams, nav viennozīmīgi, bet gadas.

Ir teikumi, vārdi, ko varam pateikt, bet ir ko nevar citiem, kaut kas sen lolots, varbūt zemapziņā, kautkur no bērnības, pat mammai, tētim, vīram, sievai neizstāstīsi.
Mani pilnīgi pārsteidza robčika teiktais- man ir viss, baudu darba augļus, neko nedaru. Bet apvainošu citus. Tad tas ir tāds sava veida sapnis, aiz garlaicības uzdrukāt svešai sievietei blogu, pats runāt, gānīties. Zin, par ko runa. Un par ko liecina tādi viendienas sapņi apšaubāmam, ka tik bikses.

Man nav pat mazakais iemesls,lai kadam tada veida listu klat,ir neprivatizets dzivoklis...atraitnis

Man nav pat mazakais iemesls,lai kadam listu klat....atraitnis

Lai pasaka gan iemeslu,un kadel man butu klat jalien?Atraitnis...

Pasaki gan iemeslu,un kadel man butu klat jalien?Atraitnis...

cik nožēlojama lecam rīks, ja bez glāzes nelec..... marita!

Dažas glāzītes un tad es būšu varonis.Cik nožēlojami.

https://www.youtube.com/watch?v=gc1Oqq9rBhQ

Mums visiem vajadzētu dzīvot pozitīvāk, latviešu skaudību nomest pie malas, pozitīvas domas, mazliet joku, baudīt dzīvi ar prieku, smaidu .Reizēm jau gadās , kad skarbi iet, bet lai draugi uzmundrina, palīdz tik pāri rūgtumam un ceļamies augšā,  atkal ejam ar  smaidu   uz priekšu dzīvē

var paskatīties uz visu no humora puses-lai sevi iegrāmatotu plusos...jo-tā ir vieglāk-visur saskatīt pozitīvo...un necilāt negatīvo...bet-celt...celt...un nenovēršamo-uzskatīt-labu esam!...nolīdzinot līdz ar zemi-kā noskalpēto zemi...
/tā ir rūgta atziņa/
.jo labi apzinies...ka esi mazs dinozaurs...kurš nepārcietīs kataklizmas...pie pirmās izdevības-kapitulēsi-Visuvarenajam...bet pielāgoties...kļūt par hameleonu-neredzamo-nav visu spēkos...ieraut galvu plecos-un pārlaist!///kaut kādu asteroīdu lietu.

Somija...muļķības...