neviens uz tevi nepeilē...nesasapņojies-garām...uz dullo šauta lode-nomaldījusies...bet tu te romānu gribi taisīt no sevis...

Diez vai iekustināsi kādu?! Katram ir nepieciewama sava pieeja...un savs dzinulis, lai mainītu...kaut ko....
Bet arī tas ir variants!   Viens no...

vai Mūļus sauc par tautu...mūlis ir ģīmis...seja...tauta ar 100 truliem skatieniem...vai tai ir nākotne?...tos dzen ar pātagu-Krievija un velk pie sevis-ES...lopus!

ir tā-valsts ir vara..tauta...zeme...mainās tikai varas-plīvojošie karogi virs tautas galvām...bet paliek zeme...kura nepiedalās nekādās akcijās-tā ir izsolē-kam!?

  Maksim!
Es to vellu nav acīs redzējs jau gadi 12.

  Vajag jau reizēm arī padulloties...Savādāk te liela daļa tik nopietni spriež par lietām un nebūšanām,kaut paši pat p..... nepakustinās,lai kaut ko mainītu uz labo pusi.

   Ohoj!
Vēl vienam nopietnajam AMIGOS-i-sietim.
      ,,Sarkano partizānu zvērests!" khmm,khmm
  Es tev neteikšu ka mīlu;-vari maukt man nagus nost!
  Es tev neteikšu ka skumstu;-vari pat man ausī kost!
  Es tev neteikšu kā gaidu,kad tev zibens pēdās spers
  Un uz aizaugušā kapa mūsu bērni šņābi dzers...
                            (Aš Pots )

viendienīšu loģika-kam nauda tam vara...īslaicīga...

Valdi...Tu esi pārspējis pats sevi...dziļā doma...nav sirsnīga, bet baisa....

un tagad mazliet piepūli fantāziju-ja piegriezīs arī ūdeni-aizštopēs avotiņu...kas notiks ...izveidosies totāls purvs...kur pamati līgosies...un kad palaidīs to vaļā...latviju noskalos-gan ģegrāfiski...gan-reāli...jau aizbēgušie būs kā pirmās žurkas, kas juta kuģa bojāeju...tāpēc nespļauj akā, no kuras Dzer!

Doma dziļa, Valdi!
Lai domas kopā nebeidzas ar lopā.
Un lai celtos, kādam jābūt sistam.

tā dziļi , dziļi tu viņu mīli?

vai tad autors ir tik visiem zināms?
Valdi, šis dzejolītis ir cietuma priekšniekam veltīts?

   Un kas tad vainas manai peršai,Kisiņ?   
Doma ļoti ļoti dziļa... Nu ļoti dziļa!
Un autors arī visiem zināms-no mūsu pašu kopējā purva

Anne kautko prātīgu pateica. Gribot, negribot, jāpiekrīt.

Rīts gudrāks par Vakaru...Austrumi bēg pie saviem bombardētājiem...nu neies tak viņi to pašu darīt savā zemē...ja vajadzīgas tiem bija austrumnieku dzīvības-lūk-te mēs esam-vaigu vaigā---ņemiet mūs-jaukie kristieši....un uciniet...un ja kāda dzīvība atskrējusi ar visu savu miesu...uzņemiet.
...un tad man nāk prātā dziesma-psalms no liturģiskā kalpojuma-lai ir slavēts tavas miesas auglis...ne visi  zem ābeles palika...bet noripoja lejiņā...pie purinātāja...kurš bija patiesi zemisks!

kurš maksās Daugavas ūdenim...ir jau samaksāts ar Staburadzes asarām...HES uzurpējas no tā, kas dabas dots...un Dunaja iztek no Valdaja augstienes...kas nemaz nav latvijas teritorijā...bet-ārpus...tā ir ...nu pasaki-kuram pieder šis avotiņš

saprotu-visiem likts apgrauzt manu sapņa ierakstu......
vakar noskatījos īstās latvju saimnieces-malnaviete savas viešņas pavadīja ar dziesmu-as aizeju...tu nabādoj...byišu sātā vokorā....

tu jautāji par durvīm...kas neatveras...tur bija tikai vējš...jo durvis aizslēgtas nebija...un jebkurš reāls...tās atvērt varēja...un ienākt kā cilvēks.

par naudu gan mani nekad nav mocījuši morālie-jo-nav pie sirds pieaugusi... tikai vienreiz...mani mocīja sirdsapziņa...ka atļāvos kaimiņienei atcirst par viņas viedokli-tas bija tikai viens no variantiem... un es darīju pa savam-arī pareizi...bet mani kremta stulbi sabojātās attiecības...ka viņa uzbāzās ar savu-vienīgo pareizību...
atvainojos...no visas sirds...viņa apraudājās...arī viņa bija vienos kreņķos pavadījusi nakti-kaut kādas lecīgas skuķes dēl...

ak tu tas pakulu... ķīmijas sabojāto matu ērkulis...