katrs kas no sniegiem raisās vaļā...ir pavasarim lemts...

Godīgi...šausmīga grafika...
ta jau labāk iztiec ar foto.

Kāpēc tik vienveidīgi!?

Arī tā gadās.

Kamēr ofisa lēdija Maira pusdienas laikā veldzē kājas ūdeņos..Mauglis lēkājot pa banānkokiem šķīlo vienu banānu pēc otra...  

...Tu , kas dzirdi -
saklausi mūs !
ar Latviju kuri -
..........   sirdī .

https://www.youtube.com/watch?v=4W0zZeY1xeI

Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgai neliec ciest,
Vārdi ir, kas latvju sirdīs deg un kvēl un nenodziest.
Vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo dienu skan,
Jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man.

Kungs, mēs ticam, ka tu gribi un ka tas tavs svētais prāts,
Lai arvien šī tauta dzīvo un šīs zemes ražu vāc.
Lai pār lejām šīm un kalniem tikai latvju mēle skan,
To man klusi čukst šī zeme, to ik akmens saka man.

Tu tak negribi, lai važās atkal reiz mūs svešnieks kaļ.
Lai mēs, redzējuši sauli, krītam naktī atpakaļ!
Tu tak negribi, lai atkal latvju tauta ceļos krīt
Un lai mūs, kas šodien brīvi, atkal važās saslēdz rīt.

Tu tak negribi, lai mēlē svešā tevi lūdzam mēs.
Tu, kas devis mums šo zemi, tu, kas esi mūsu tēvs!
Vai nav skaistas mūsu dziesmas? Nē, tās nedzied vārga sirds!
Tāpēc mūžam tavai saulei latvju bērni jāapmirdz . . .

                                             /Leonīds Breikšs/

p.s.Dziesmas vārdu autors , pēc Latvijas okupācijas 1940.g. , tika apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju .Tie iznīcināja viņa miesu ..., dzejnieka Dvēsele joprojām starp mums - savā ,,Lūgšanā,, ->par latviešu tautu aizlūdz .

http://nra.lv/latvija/166621-visvaldis-lacis-nelausu-apmelot-legionarus.htm

– Franču tautas atzītais vadonis Šarls de Golls pēc kara beigām sacīja: «Katras tautas diženumu nosaka tas, kā tā izturas pret saviem karu zaudējušajiem karavīriem.» Latviešu politiskās elites lielākā daļa izturas pret latviešu leģionāriem ar lielu necieņu. Bijusī valdības vadītāja Straujuma divus gadus pēc kārtas draudēja atlaist tos ministrus, kas piedalītos tradicionālajā latviešu leģiona kritušo karavīru atceres un godināšanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa.

Latvieši tajā pašā laikā bija nonākuši nesalīdzināmi smagākā stāvoklī nekā briti, jo krievu varmācīgā barbarisma sekas jau pēc Baigā gada terora apdraudēja latviešu tautas izdzīvošanu, par valstiskumu nemaz nerunājot. Tādēļ Latvijas Universitātes mācībspēks filosofijas profesors Pauls Jurevičs trimdā rakstīja: «Ja kāds tiek izrauts no vilku bedres, kur zvēri to draud saplosīt, tad tas neskatās, kāda ir tā roka, kas tevi izvelk, bet apkampj to un noskūpsta.»Minhenes universitātes pētnieks H. V. Noilens ir autors kapitālam darbam par 42 Eiropas tautu SS un Waffen SS (ieroču SS) vienībām. 1985. gadā šīs universitātes izdotajā grāmatā Kopā ar vāciešiem mēs varam lasīt viņa pārbaudītos faktus par latviešu leģionu: «Latviešu iesaistīšanās karā neizrietēja ideoloģiskuma dēļ, nedz arī simpātiskuma dēļ pret nacionālsociālistisko Vāciju. Viņiem vācu propagandas tēma – nacionālsociālisms, Jaunā Eiropa – nenozīmēja neko. Igauņi, latvieši un somi par savas darbības īsto dzinējspēku uzskatīja antikomunismu un patriotismu. Tas atbilda viņu pieredzei, ko viņi bija guvuši 1940. gadā. Patriotisms somiem un latviešiem nozīmēja – iestāties par savas valsts turpmāku pastāvēšanu un turpmāku cīņu pret Padomju Savienību.» Savukārt vāciešu kara vēsturnieks profesors K. G. Pfeifers nāca pie šādas atziņas: «Ar savu darbību viņi [latvieši] vēlāk gribēja panākt savas dzimtenes neatkarību.»

Diezin vai kas varētu sanākt .........?

Kurā galā tad tā armija vīrus uztaisīja... no armijas nāk ārā debīliķu bars!
Par vīriem puišeļus taisa sieviete nevis debilā armija!

Armija puišeļus par vīriem taisa .

jā te nu ir liela izvēle

Dziesma,kā dziesma...

Tāda nu ir ta ĢimoKrātija,Ja auksti,lai iet pie kaimiņa