Cik izsūtīto,tik sižetu var veidot un stāstus rakstīt....Tās emocijas,pārciestās sāpes,tas nav aprakstāms,ko cieta un izcieta.
Vienu epizodi gan gribētos pieminēt... Tieši 14,06.1941 gādā tika deportēta arī man zināma ģimene,neļaujot paņemt līdzi absolūti neko....
Iegrūžot ratos,taisnā ceļā ar bērniem,basām kājām uz dzelzceļa staciju,kur gaidīja lopu vagoni...Vienā vagonā vīriešus,otrā sievietes ar bērniem kopā. Tā bērni pēdējo reizi redzēja savu tēvu,sieva vīru...
Bērnu māte ar trīs maziem puisēniem paspēja kabatā iebāzt dažus kartupelus,tos saglabāja līdz piezemēšanās punktam,neļaujot apēst...domājot par nākotni,par izdzīvošanu...Pēc daudziem gadiem,t.i.,60-to gadu sākumā atgriezās mājās.Pareizāk,kad atļāva atgriezties mājās.
Šis stāsts aizkustināja,kā sieviete,triju dēlu māte,spēja saglabāt vēsu prātu un tālredzību.

Tad labi,ka nograuzi,ja vēl kompanjons butu bijis,tad tad garšigāk

Kur jau tie gadi, kā satiku. Nesūdzos un nenožēloju. Pateicos Dievam!

Raivo !    

Pat lai neuzdošinās...pietuvoties

Dumike Tu esi-punkts un āmen!

Daugava nav izsmeļama...tā iztek no pazemes avota...un tas nav apturams.
bet par nāvi...tā nav Nāve...kad Ādams Sievu nosauca par Ievu/Dzīvā/...sākās botānikas un zooloģijas ēra...ja tu domājies vienu kukainīti nomirušu... kājiņas atspirinam-tas nav vēl Dzīvības Gals....paskaties apkārt-viss Zaļo...tik tālāk....
jā...tā tas ir ...visas dzīvības formas ir Zemes Izgarojumi.... daudzveidīgās Formās.

ilūziju nav, ir zināšanu trūkums

cepumiņi gaisīgi...pēc svara viegli...varēju jau lēnām kusināt...škīdināt mutē...bet esmu nepacietīga-tāpēc grauzu!
tieši tā-Suņu barībiņa

Sapņot nav aizliegts .

Turpinot pokera tēmu .

Grēka ābols pie visa vainojams !  

Hmm... ...es gan teiktu, ka sieviete - grēks - un tikai pēc tam sātans   .

Saldie kauliņi,,izskatas ka suņu cepumiņus grauzi?
Bet tas dīvainais ES parādas daudzviet,tik ķīnijā ražotni brīžam neapzīme ar ES,
Tad nu priecigu atvaļinājumu un nemeklē to citu ES,,piekits ar savējo.
A cepumiņi tiešām bija saldi?

Piemānīt sevi ar optiskām ilūzijām, kamēr neizbēgami reiz  gāzīsies pār pašu šī visa ilūziju pils un drupās pazudīs visa  dzīve vēl dzīvam esot.Jo mazāk ilūziju,jo vieglāk visu pārdzīvot

Smelt var...Bet rīkoties,ir kaut kas cits,kas nes augļus...
Optimisms ievieš aktivitāti dzīvotgribai.

Nē,laikam eju pa neceļiem!

https://www.youtube.com/watch?v=-NiofxN1N-8

Vispār un nekādus klubus apmeklējis neesmu....atraitnis