Jāsaka gan - vīrieši nekad to nesapratīs.  
Šīs dvēseliskās dziesmas.
Man gan pašai šobrīd topā Deep House 2026.
https://www.youtube.com/watch?v=EgYMQ1Lcp94&list=RDEgYMQ1Lcp94&start_radio=1

Ļipiņa aiziet otrajā plānā.

Nu un ko kārdini?? un pie tam vēl vakarā???
Es gan tik lielu porciju nespēju apēst. Bet salātiņi ļoti ņammīgi izskatās. :)

Dagij! Mana māsa šodien uz mūsu tikšanās vietu pusceļā atbrauca tad ar ko? - ar Lipiņas dziesmām, skanot tām auto!!   Tā kā, redzi?, Tu ievedi mani viņas pasaulē, es, savukārt, māsu.. Tā tas notiek, ja kkas ir patiešām tā vērts!

.. ņamm, ņamm - mūsu karbonādītes   Lai visiem labs vakariņš un - kas garšīgs, ko apēst!

Ansīti, piekrītu meitiņai, piekrītu Tev!   Bet - arī Dagijai piekrītu: no visa pa druskai
Šodien, padarījusi darbiņu, satikos Straupē ar māsu (visu vasaru nebijām tikušās), tas mums abām pusceļš, viņai no savas pilsētas, man - savas. Jauki pavadījām pēcpusdienu, apstāstot, kas katrai jauns un tml. - vispirms Straupes estrādītē, tad - garšīgi uzņammājot "Bērzos" Plācī.
Un, ziniet, kas interesanti? - kamēr bijām tai estrādītē, spīdēja saulīte.. maigs vējiņš - vnk super sajušanās! Tad, kad noriktējāmies pie savām karbonādēm, sāka līt tā, ka maz neliekas!! .. biju pat spiesta pārcelt vakara darbiņu drusku vēlāk, jo.. pa tāādu lietu pat līdz auto neaiziet, kur nu vēl laikā pārrasties ..

No visa pa druskai, neieslīgstot ne dziļā nostaļģijā, ne pārlieku darbos, kuriem tāpat nekad nebūs gala.. bet! - pasmieties par sevi vai vnk pajautroties - tā gan nekad nav par daudz

Lai mierīgi dzīvo ar savu mākslīgo sirdi.

No visa pa druskai tomēr vajag. Bez skumjām prieku neizpratīsi.

Un labāk pisies tālāk ar savu bobiku.

Un lai Tavs grims Te vairs nesmirdētu!

Piekritīšu meitiņai      

Visu dienu šajā mūzikā.. traki jocīga diena, īstenībā.. priekšpusdienā pastrādāju, tad - grāmatiņas un Lipiņa .. tad - bišku izbraucos, salasīju jaunas pļavu puķītes (lai cik grūti tās šobrīd atrast).. tad - atkal grāmatiņas un mūzika..
Un tagad jau skan reizi n-to šī:
https://www.youtube.com/watch?v=8yhQsw6vrxw&list=PLcslHOWL2xF0&index=18
Jā, tāda mana šodiena.. Ne vainas! pat atjēdzu, ka laikam tomēr jāpaēd arī
Lai visiem jauki rīt!!

Es vēl mācos atlaist. Atlaist ne tikai pagātni, bet to, kas ir lieks.
Grūti. Jo nekas jau nav tikai slikts.
Bija labi, tad .. sliktāk.. tāpēc jau tās pārmaiņas dzīvē notiek.
Ļoti svarīgi nevainot sevi.

.. patreiz skan man fonā:
https://www.youtube.com/watch?v=MdnyzQvOHy8&list=PLcslHOWL2xF0&index=17

Jā, Dagij, lasījām, jo slāpām tās dzīves kas tur, grāmatās.. un neviens mūs nespieda to darīt, gluži pretēji!

.. lai dotos atpakaļ tur, pie Mazā Lāča ezera, pirms pazaudējās pienākumos, "īstajā", reālajā dzīvē, "pareizajos" uzstādījumos.. Romantika?, protams! Bet gribas taču reizēm pasapņot acīm vaļā, ne tikai sapņos, kuri reizēm uzrodas nez no kurienes, galīgi spocīgi jocīgi miegā..

Esmu, Dagij, atlaidusi pagātni, pilnībā! Cilvēku, kuru mīlēju ļoti un kurš sāpināja mani ļoti - esmu atlaidusi. Esmu atlaidusi citus, pāridarītājus, lai tak dzīvo laimīgi nost!, ne es pati svētā!.. Bet! - kā jau tajā Lipiņas dziesmā - gribas taču atrasties tur, kur sirds jūtas droši.. Vai tas vispār iespējams? Nezinu. Varbūt. Citiem.

Grāmatiņa, kuru arī zinu bezmaz no galvas, jo esmu pārlasījusi reizes n-tās, ir šī:

Tajā, līdzīgi man šajās dienās, Megija, pārcilājot bēniņos savus vecos studiju laiku darbus, atgriežas pie sava agrākās "es"..

Jā, tas bija laiks, kad lasījām tāpēc, ka patika..
atceros:
Sēžu un lasu. Mamma saka - Atnes ūdeni.
Es: jā, labi..
Pēc stundas mamma: ATNES ŪDENI!!!

ŠO, neregulārās formas vāzīti, man uzdāvināja meita, vēl pirms man uzradās baltais rakstāmgalds, un grāmatpalaukts ar baltu lādi.. Viņa zināja, protams, ka vnm kkādus zaļumus meklēju, un - tik precīzi! - saprata, ka šī vāzīte nupat būs man īstā   

Jā, es arī, Dagij, lasīju Lāča romānus.. Pati tagad brīnos - biju pavisam vēl mazs skuķēns, bieži slēpos ar bateriju zem segas.. un lasīju.. Un tagad man brilles, visu mūžu!!, oki, smejos taču!!   Nekad necentos pāriet uz lēcām, jo bez brillītēm sajūtos plika.. tāpat, kā bez auskariņiem vai rokassprādzēm, vai ķēdītēm kaklā..
Ļoti maz latviešu autoru darbus esmu pēd.laikā lasījusi, cik vispār, tik pienākuma (darba) pēc..
Būs jāieiet savas pilsētiņas b-kā, jāuzjautā, pat nezināju šo autori, šo grāmatu.. Paldies par ieteikumu!