Atraitnis,ir divi bērni,CIP Saskaņas Centrs.Labāk dzēst ar mālūdeni-blīvums lielāks.

Kur tu gribētu? Lai ielieku...?

atbilde Litai-
Lita Laiska 16:33
ārprāts, Ingrīd, apstājjies~dēļ like otram vēli nāvi..ārprāts ko dari????
......................................................
kam tieši, Tavuprāt, to vēlu?? nosauc kaut vienu no--------, kam- tieši??? tai feiku armijai, kura arī Tev pa prātam??- ok, jā!!! ... un tad bolām acis lielas un šausmināmies: ak vai, kas tai Latvijā darās??!! Te- ir minimodelis; tas arī darās, tieši tas. Pašai sev un vēl dažiem, kā izrādās- arī Tev, tai sk.- piepalīdzot. Viss.

Es tev ieliktu... Vērtējumam...

kāpēc Tu mani, Lita, uzrunā šeit??? šeit- neatbildēšu  
ja nav par grūtu   - izlasi manis teikto- manā blogā..  

   Lillija ir gudra sieviete un arī laipna

Kādrez te biju uzdevusi jautājumu par pasaules algu....Lillija atbildēja pareizi.

   Dzīve ir pārāk sarežģīta,bez kompromisiem neiztikt...

   Viss dzīvē nesanāk,kā uzrakstīts un diezin vai...kādam tas ir izdevies to panākt....

Izdomājums, tāpat kā reliģija. Lai ierobežotu cilvēkus. Ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru.

Divi draugi - Jānis un Pēteris:
-Mana sieva beidzot palika stāvoklī!
-Tiešām? Un kuru tu turi aizdomās ?

Es pateikšu,aaidzen b rupji-m beidz ganīt, šudu vācēja idzej no sevis emirātus, ta bļausties anne suka

Klausies, klausies annes  dzeju,,,
Vai tu maita kādreiz pievērsies?-Gunita- nu tā ir klase, tai miskastei laiku maz.

kam pieder šī slimnīca ...monotoni blāvā?
mums lika dziedāt...mēs dziedājām...mēs bijām kā matrjoškas...kas sēdēja pederratos...un zvārojās...no vienas izleca vēl viena...tāda pati...
galvoju-ka Svētais Pēteris no garlaicības...iemigs....

ārprāts, Ingrīd, apstājjies~dēļ like otram vēli nāvi..ārprāts ko dari????

Pēteris atvēra vārtus...lai sanāk visi...kas Svēti...šai Baltajā palātā...kur nav aci kur mest...sajūtas...kā gaļasmašīnai cauri laistas spirālveida gaļas sprogas...samalta...pārmalta...līdz sojas konsistencei....
kaut kas sirreāli-nereāls...

....un slimnīcas palātas durvis klusi aizveras...iemītnieks ir atgriezies...
tu vari te zvejot un zem akmeņiem ķert vēžus spīlēm ...
tu tiksi pabarots...un apģērbts kreklā baltā...lidosi gulbju spārniem...bet-raksti...visu pieraksti-ko redzi ... un nebūsi kā malā mākonis-bet-slavens-dzejnieks!

un paskaidro...kāpēc visas ogas ir jāiztirgo kā ubagam pie baznīcas durvīm...tik lūdzoši...diedelējoši...
desiņās izmainīt gribi...vai maizītē?!

Neviens nav aizmirsts!
lūk-šodien uz lupīnas lapas dzied sienāzis...skaists...koķets ir tas...ieskaties-radziņi...acis-tas izdzīvo ik mirkli...par fotosesijai-piestāja...

tas bijis tik sen...sentiments...kad plūst līnijas neskaidras...neizdzīvoti sapņi...kurus neviens pat nenojauš...slīkst...un žēl ir to...bet roka nestiepjas, lai ko glābtu...jo...tam nav jēgas...tikai lūpukrāsa..aveņu tonī...kas galīgi neiederas kompozīcijā...ir...vismīļākā.

...no visa piedāvātā atteikšos...bet no savām avenēm...nē!