Dzēsts profils
19. jūl 2016. 08:36Paldies, Ingrīd, par brīnišķīgo bildi! Atspulgs lieliski izdevies! Un pīlīte savās gaitās tik steidzīga..
Dzēsts profils
19. jūl 2016. 08:11Droshi.. drosi... idejas Jūsu variantos, ar shiem burtiem....
Ingrida X. 18. jūl 2016. 22:04Es tik tikko, burtiski pārdesmit min.atpakaļ, biju pie viena no saviem dīķiem- ai, kā sisina!!! tik jauki vasarīgs koris, kaut ārā- pavēss, uzvilku jaciņu..
Ingrida X. 18. jūl 2016. 21:59nu gan- sakombinēji tieši šos divus burtus- pretstatos... oki, padomāsim....
suņusēne un baravika
........ /domāju..../
saistīts un brīvs /es jau nezinu, vai tieši lietvārdi prasās.. aiz to- iebuksēju tgd mzl.../ ..
bet- doma tad interesanta, ja kas...
Anita A. 18. jūl 2016. 17:05
Nu jā, skumji. Zeme, uz kuras viņi auga, kādam tagad pieder... Un viņš rīkojas pēc saviem ieskatiem un izdevīguma, neko darīt.
Un nevaram mēs pasargāt pat paša kādreiz iestādīto, tā nu tas ir.
Jebkura cirsma pazīstamā apkārtnē kaut ko mūsos sāpina, laupa ko būtisku. Varbūt tos gadiem ierastos, aizvērtām acīm saklausāmos vējus koku zaros, un kopīgi gaidītos pavasarus, putnu balsis un paša soļu atbalsi...
Stulbi zāģēt lapukokus vasarā... Būtu vismaz pagaidījuši ziemu. Lai iemieg...ar cerībām.
Nebēdājies! Mums taču būs vēl daudz jaunu vasaru. Un augs jauni koki, lai arī citi.
Ingrida X. 18. jūl 2016. 16:51... un tas Tev brīnišķīgi izdevies + pārsteiguma moments!!
Kad esmu projām, tad vnm aizraujos /kkā jau sevi japaklaidē, jāsapriecina/ ar to- šķietami vienkāršajā, neievērojamajā, paskatoties no šāda vai citāda rakursa, nofočījot.. ieliekot bildītes kompī- pašai prieks, kā tas, kur nebija it kā nekā tāda, ah un oh!!, cik tas tomēr ir neizsakāmi smuki!! Jā, man ir arī daudz bilžu, kur tūristu apskates objekti, visvisādi, bet mani pašu- tās nesaista; atmiņai- ok; bet tā man patīk tieši tie dabā uzķertie momentiņi..
pīlīte, kas dienas trīs atpakaļ Gaujā sacentās ar tā sauc.ūdens tramvaju..
Dzēsts profils
18. jūl 2016. 16:33Ingrīd...tāds bija mans mērķis..ieraudzīt vienkāršajā skaistumu..
Ingrida X. 18. jūl 2016. 16:10Lillij!! Nu vnk apstulbināji mazliet, goda goda v.!!!
Ja nebūtu Tava teksta, es patiešām neatpazītu šos skaistos ziediņus!!!
Paldies, paldies, paldies!!- vnm prieks ieraudzīt ko tādu, kam esi vnk gājusi garām un cauri, gadiem..
Ingrida X. 18. jūl 2016. 15:18.... un prieks, Gunta, izlasot to, ka, neraugoties uz pagaidām vēl neuzlikto sienāžu čirkstēšanas nodokli, uz to, ka gaidot skaistumu, nonāci "džungļos", prieks, ka spēji tomēr priecāties par skaisto zāļu dekoru savas mājas gaitenī....
Ingrida X. 18. jūl 2016. 15:13.... nevajag nez kādus tur debesu brīnumus, reizēm vajag gaužām maz, lai cilvēks justos vnk piepildīts, priecīgs no tā vien, ka virs viņa ir debesis, un čīgā sienāžu koris....
Ingrida X. 18. jūl 2016. 15:05.... nevaru nepiekrist minkam runcēnam :)
Atcerējos reizi, kad noskrējusi krietnu gabaliņu, ezerā nopeldējos un tad- vnk gulēju uz laipas un vēros ūdenī.. bija jau pavēls.. un tad- tās sienāžu serenādes.. tas miers visapkārt.. tas viss radīja neaizmirstams, pat nedaudz sirreālas sajūtas..
Ingrida X. 18. jūl 2016. 14:58Man patīk Jūsu atbilde 14:07!! :)
Sagādājāt patīkamu pārsteigumu!!
................................................
Par bloga tēmu.
Cilvēks NEKAD nevar būt gatavs kam ārkārtējam, neparedzētam. Tas vnk nav iespējams!! Un tomēr, neskatoties uz visu, cilvēkam piemīt apbrīnojamas, tieši tā- apbrīnojamas!!! spējas- pieņemt un pielāgoties. Viegli?? Nu loģiski, ka nē, bet, ja paskatāmies kaut paši uz savu dzīvi /atv., ka novirzījos nedaudz no tēmas; novienkāršoju/, ir tik daudz kā, kas varēja sabraukt kā traktors, bet tomēr- esam tikuši tam pāri!! ..
Arī Jums- lai diena izdevusies!!
Minka M. 18. jūl 2016. 14:46Man patik tie lielie zaļie čirkstētaji,
Nezinu gan kas viņiem tāds īpašs,bet viņi tadi ir,,,
Simple J. 18. jūl 2016. 14:18Pati Laima
Cilvēce jau tā mainās pat ļoti strauji, simts gadi jau ir pagājuši un cik viss ir drastiski izmainījies. Cilvēce attīstās un pielāgojas, bet kam pielāgojas, dabai jau esam iemācījušies pielāgoties, atliekt vēl tikai dabas kontrole?
Simple J. 18. jūl 2016. 14:11Savsem kuku
neteiktu ka cunami vai vulkānu izvirdumus mēs varētu šeit Latvijā paciest, tropus ir skaisti, silti patīkami, bet piedzīvot tropu vētru kura plosās no vietas kur esi apmeties, nav tik ļoti patīkama sajūta. Par vulkāni gan būtu noderīga lieta, ja tie būtu guļošie, turisms, enerģijas resursi.
Simple J. 18. jūl 2016. 14:07Ingrida Xx
Paldies par jūsu veltīto laiku, uz maniem darbiem, gaidīšu atkal no jums, ieteikumus un labojumus. Veiksmīgu dienu jums . :)


