tapec atliek tikai viens, iznicinat sapju celoni

Mums katram,ir kāda sāpe, bet tā ir jāpārvar, ja nolīdīsim vientulībā,
kaktiņā raudāt, tā var turpināties visu mūžu,
un problēma paliks neatrisināta

viss viena. gan savas, gan tas, kas pasaule notiek un, ka nespeju savu celju atrast

Bet kur ir tā sāpe,par ko sāpes,
par neizdarīto vai ko gribas izdarīt?

bet tad sapes vel vairak?

Šeit pat maģija nelīdzēs,vienkārši uzspļauj tam visam virsū   

pat neizmantojot melno magiju?

Iegriezt kādam Raimi nav labi, tas vis var pagriesties atpakaļ kā bumerangs

Tas ir kruta...   

Kas ir vecums, nē jau balva mums,
tā ir pārejas fāze no izsapņotiem un neizsapņotiem sapņiem realitātē,
ka tu esi savu dzīvi nodzīvojis

Tas tikai apsveicami, ja sievietē ir savs ES
Individuālisms ir cilvēku būtība, lai neturpinātos kā ķēde,
pēc konveijiera

Labak, kadam vel vairak iegriezt, vai ka?

Ja dara, tad dara
Varu nožēlot, ka neizdarīju labāk

Dari ko darīdams apdomā galu!

Ja aizej, aizej neatskatoties,
sāp, protams sāp, vēl vairāk sāp pazaudētie gadi

Aiz mākoņiem spīd saule,
Vējā dzirksteļo ugunskur liesma...

Sheit, maigosā, gūstam.. iespēju komunicēt.
Sastapt dažādus ļaudis.

Nez vai nepiecieshams kāds "statusa" nosaukums tam - kaut kam.

Ja sheit esam, tātad... sheit ir kaut kas tāds, kas mums patīk.

Vai man labot arī šo vīrieša uzskatu..sieviete-mēbele?Es atļaušos tomēr izkustēties no man ieradītās vietas un aiziet kādus podus apcākāt vai apgāzt..kā nu sanāks

Un man svukārt skolotāju manā dzīvē ir bijis par daudz... Tā nu mēs te reizēm parejamies, bet vis vienalga skaisti. Tagad te rets viesis, bet tās senās mēbeles, lai kā vārdus mainījušas laika gaitā, vienalga tuvas sirdij.

Puisītis kā pieneņpūka... uzpūt un paceļās gaisā pie dzeņiem
Man nav šeit to attiecību,kuras mini...es šeit laboju tikai gramatiskās un dzīvē pieļautās klūdas