Comi N. 27. feb 2011. 15:04Dzīvnieki taa pat vien neuzbruuk, lai tie buutu ar ciltsrakstiem vai kranchi. Tie izvairaas no sakjershanaas liidz tas iespeejams. Nevajag briiniities par caurumu guuzjaa, ja esi ar paaraakuma sajuutu kaadu kaitinaajusi!
Laimdota E. 27. feb 2011. 14:58Starp paķircināšanu un ņirgāšanos ir liela atšķirība.Un kā ar autortiesībām?
Laimdota E. 27. feb 2011. 14:52Nevis viss ir izdarīts bet viss ir galīgi šķērsam salaists.Neviens tā īsti nezina kā to visu šmuci satīrīt.
Dzēsts profils
27. feb 2011. 14:49Paldies , Maija , es tikai drusku pailustrēju šo skaisto dzejoli ...
Vilks V. 27. feb 2011. 14:47Pirmā doma pamostoties nākamā rītā vienmēr ir viena!
"Nafig,vakar vajadzēja dzert!""
Dzēsts profils
27. feb 2011. 14:46Ticība,cerība,mīlestība-trīs vaļi,kas tur pasauli..:)
Skaistas bildes un rindas..
Vilks V. 27. feb 2011. 14:45Paldies Jurij! Daudz informācijas....
Žēl somu,jo viņi lāpā paģiras pilnīgi nepareizi!
Lai zinātu,kā ārstēt paģiras-ir jāzina,kas tas ir!
Paģiras ir pati vieglākā alkohola pēcdarbības forma, praktiski — saindēšanās.
Divos vārdos....
1)Alkohols izjauc sāļu un skābju balansu asinīs!
Alkohols organismā pārstrādājas oksidējoties. Sākotnēji tas oksidējas līdz toksiskajam acetaldehīdam, kurš izsauc paģiru simptomus, bet pēc tam līdz etiķskābei, kura piedalās virknē ķīmisko reakciju.
2)Alkohols izraisa dehidratāciju!
Tāpēc-daudz ūdens,tēja,sulas....
3)Ar ūdens zudumu mazinās arī vitamīnu un mikroelementu kopums!
Tāpēc B6 vitamīns,mikroelementi...
Paģiru galvenā problēma, to iznīcinošā spēka noslēpums ir tajā, ka šis stāvoklis iemieso dubultu agoniju: fizisku un mentālu. Tās vienlaikus uzbrūk gan ķermenim, gan dvēselei. Fiziski mēs esam galvassāpju pārņemti, mūs moka nelaba dūša un vispārējs jūtīgums; mums ir sajūta, ka nedaudz vibrē iekšas un galvā valda troksnis. Bet fiziskās sāpes daudzkārt neizturamākas dara mentālās ciešanas — vainas sajūta, riebums pret sevi, paranoja un nepadarīto darbu nasta, kas nāk komplektā fiziskajām mokām. Vienas barojas no otrām, radot nepanesamu agoniju virteni, kas iztukšo prātu, ķermeni un garu. Mums ir sajūta, ka šīs mokas ir pelnītas un šī ir tikai atlīdzība par to, ka esam uz mirkli piemirsuši par garlaicīgajiem tikumiem: atbildības sajūtu un pienākumu. Mūsu pašnoliedzošajā pasaules uzskatā jebkuras baudas atsvars ir vienlīdz lielas ciešanas.
Dzeršana ir neapmierinātības ar sevi un nespējas atrast prieku pirmais simptoms!
(VilksVientuļais )
Tāpēc-klasika!
Ja negribi paģiras-nelieto pārmērīgi alkoholu!
Dzēsts profils
27. feb 2011. 14:44Diemžēl sāp arī virtuālie kodieni ..., vienīgi ar laiku varbūt izstrādājas imunitāte ...
Dzēsts profils
27. feb 2011. 14:41Piekrītu ..., tikai to ir daudz vairāk , jo jāpieskaita visi alkoholiskie dzērieni ...
Dzēsts profils
27. feb 2011. 14:40Laika jautājums, nāks reiz apskaidrība, kad nesāpēs ne virtuālie, ne citādi kodieni. Atliek vien iedomāties to krancīti stacijas laukumā ar nolaistām biksēm, izstieptu roku lūgšanā un dzīves sistā nabadziņa seju.
Dzēsts profils
27. feb 2011. 14:37Jägermeister ir dikti feina ninna. Mazliet atgādina pat klepuszāles - Pektusīnu Garos ziemas vakaros ļoti patīkami tādu iemalkot, esot labs pret apsaldēšanos. Daudzos Rīgas veikalos var nopirkt šo dzērienu, tikai dārgs, maita
Dzēsts profils
27. feb 2011. 14:36Ne jau tāpēc. Vienkārši pie laba ātri pierod un, kad situācija strauji mainās, negrib vairums par minimālo algu strādāt, jo tā nekādi nesedz nedz komunālo pakalpojumu, nedz citus izdevumus. Kad līdumus līda, tad jau neviens nezināja, ka var būt arī citādāka dzīve.
Dzēsts profils
27. feb 2011. 14:35Es gaidu, es gaidu ik dienas,
Ka brīnums pie manis reiz nāks
Un visas pelēkās sienas
Kā saule vizuļot sāks.
Varbūt tas taustāms būs rokām,
Varbūt to varēs tik jaust,
Varbūt tas atnāks caur mokām
Vai viegli-kā saulīte aust.
Kad sirdī nemiers būs rimis,
Tas nemiers, kas vajā un plēš,
Es zināšu: brīnums ir dzimis
Un dvēseles tumsu man dzēš.
Es gaidu, nemitos gaidīt
Un ticu, ka brīnums reiz nāks.
Šī ticība atļauj man smaidīt,
Kad sirdi spiež ikdienas vāks.
/Elīna Zālīte/
Dzēsts profils
27. feb 2011. 14:32Varēji gan droši savu biroju vērt vaļā, tā taču dzīvā nauda tikpat kā par nekā nedarīšanu. Vēl neaizmirsti piebilst, ka no savas vecvecmāmiņas esi ekstrasensa talantu mantojis, un cilvēki rindā stāvēs kā pēc desām savā laikā.




