...tādēļ jau viņš arī ir mednieks,brīvās domās un gaitās......

Abi Labi....ir gan subjektīvi un tāpēc jau ir šis blogs......diskusijai......mūsu pieredzi jau neviens nevar atņemt....gribam to vai nē

Palēninot dzīves tempu, nozīmē ļaut sevi apsteigt konkurentiem - to Latvija
arī dara, ļaujot sevi iedzīt "purvā"

butu jau labi ,ja to varetu izdarit

....nu re.....skaisti .korektors nostrādāja...

Inga, ko nozīmē būt patiesam pret sevi, ko nozīmē domāt negatīvi, neļauties laimes mirkļiem
. Katram mums ir sava vēr'tibu skala, ,kas nosaka mūsu attieksmi pat pret savu iekšējo pasauli un lietām ap mums . Mēs nepārtraukti esam izvēles šūpolēs ik dzīves brīdi, meklējot patiesību par lietām vai procesiem , kas ir ap mums. Ja es domāju ka tas ir pareizi, bet kāds cits saka ka nav, tad es jau esmu bijis paties pret sevi. Ja kādam tas nav pieņemami, tā nav mana problēma.
Kurš ir patiecis,ka tā ir laime, kurai mēs neļaujamies. Kas vienam laime, otram nelaime.
Tas viss ir ļooooti subjektīvi.

Ezīt,
nomet kažociņu
nāc bariņā
un saki ko domā
Parādi savu skaisto dabu

Gribu katru dienu pilnu ar Laiku kura mūžam nepietiek.

Patika.
Viss šausmīgāk ir tad,ja kāds gaida uz Nāvi,-kura tad darīs kādu ļoti laimīgu.Vienkārši briesmīgi...lai neteiktu vēl vairāk.

Aiz loga pūkainas sniegpāŗslas krīt
Un lēnām savijas pēdējā valsī.
Vēl salušās peļķēs spoguļo rīts
Un aukstas debesīs zvaigžņu balsis.

Bet blakus pavasari jau jūt,
Iet ziema prom ar uzmestu lūpu.
Ar laukiem un mežiem vēl kopā būt...
Bet visam dabā jau citas rūpes.

No ziemas atvadās saules stars,
Strauts, atraisījies no ledus skavām,
Jau strauji joņo, kur pavasar’s
To smaidīdams sagaida vītolu gravā.

Tur piesaulē lēnām pamostas mežs,
Nost purina sniega pelējumu.
Tas kautrīgu skatienu kupenā vērš,
Kur sniegpulkstenīts sāk starojumu...

Nāk dabas mošanās mirkļa prieks
Un pirmās dzīvības trauslā dvesma...
Tik aizkustinoši mīļa mums šķiet
Sengaidītā pavasara vēsma...

Laiks mosties Pavasarim!

Viss ir bumbās...;)

Atvaino korektoram brīvdienas, vai pareizāk strādā avīzē kur pareizrakstība ir būtiska...., bet doma no tā nemainās.

.......jaāāā...neprāts laikam izpaužas arī .......pareizrakstībā

IngrīdaXx ,tas nav bezsakars,tās ir Krišjāņa Barona nerātnās Latvju dainas.Ja nēsi par tādām neko zinājusi,atvainojos.

...., ja jau esi sapinies melu tinumos,tad tikt ārā ir ļoti grūti,gaisa kļūst arvien mazāk,attiecīgi smok nebūšanā,un laimes gaisma kļūst arvien niecīgāka.....,bet tas nenozīmē,ka laime ir pilnīgi zudusi.....

kas tas kaķis runā ķīniešu valodā

а для того чтобы познать истинную любовь и дорожить ею,

Viss kas notiek ir saustarpēji saistīts. Mēs visi ejam no mirkļa uz mirkli. Mēs nevaram to kontrolēt, analizēt. Mēs tikai varam tajā būt, to izjust un redzēt, vienkārši, -ļauties tam notikt.

Varebūt labāk uz pagrabu pie zurkam. Iespējams,ka atrāk apdomasies.

Viļņi čukst...
tik klusi, klusi...
un kaijas tālumā brēc.
Tālumā bāka,
dzeltenā gaisma
parādās un izdziest
parādās un izdziest...