Es veel elpu neesmu atguvis   ,
driiz kauko uzrakstiisju  

Ko tu ar to gribēji pateikt?

Nu labi    - ja uzņēmies atbildību, tad arī atbildi, dari ko vari un vēl bik vairāk....- tik daudz es sapratu   !
Bet   kurš kurā tad tur ir   ? Tie divi tai vienā , vai viens tais divās   ????

aju

Pēdējais- stulbums, absolūtākais!!  

Par 3.-o:
Tu saki: Šī bija mana mūža sliktākā diena..  
.. ne tuvu nezinot, kas būs- parītdien..  

Un cik saimnieces mīlošs suņuks   

Tas ir ideali un skaistas senes ir vienkarši dabas brinums kas neko nemaksa.

Skaisti

Dagri, apskati ritīgi

vai tiešām nevienas   ?

.. vēl par tām izvēlēm /atmetot karu, letālas slimības, stihijas/- cilvēki baidās ielēkt citā vilcienā, kaut vrb visas zīmes, intuīcija t.sk., saka, ka vajag!!; ir taču tik ērti braukt tajā, kurā viss zināms- no 1.-ās līdz pēdējai pieturai, katrs skats pa logu- tik pazīstams!!.. Un tādēļ paši it bieži neizdarām to izvēli, kuru vajadzēja.

Ja runa par karu, mēri vai dabas katastrofām, tad- jā!!, cilvēks ir apstākļu varā.
Ja nav runa gluži par ko tik dramatisku, tad tomēr bezgala daudz atkarīgs no mums pašiem.

pēc, pēc, Maksim!! tāpēc jau es tur tāda poxudjevshaja vaigā- vizinājāmies, ne pa jokam..  
vai tad Tev no trešās pers.jāuzzina info?? paņem priekšā un secini pats- kāda?!

Viss, labi??
Var jau pajokoties, var palaist muļķi, bet ir tomēr robeža, kurai pāri- nevajag.

Toreiz, Robčik, kad te bija tās bildītes pirmpublicējums, neskatoties uz to, ka man, nez aiz ko, tai bildē lūpa izskatās šķība, Tu mani patiešām sajautrināji, un tā bija humorīgākā dāvaniņa manos vārdiņsvētkos..
Tgd?? Es nezinu, kāpēc Tu to ievietoji atkal.

Man jau ar humora sajūtu viss kārtībā, varētu Tev kaut ko par to pavizināšanos atbildēt tādā pašā garā, tikai- Tu brīnišķīgi zini, ka būs atkal cilvēki, kas nesapratīs, ka dzenam vnk velnu, kas atkal kko pārpratīs, un atkal izdarīs jaukākos secinājumus. Ai, ko tur.... lai taču!!... cilvēks jau var aizpogāties no papēžiem līdz zodam, tāpat, kas vēlēsies, viņu publiski atpogās..

Pasaku meistars Tu!!    zinu jau zinu- vienā konk.Tava pasaciņa tika atzīta par labāko!- pats stāstīji  

priecaes !

Skaisti vārdi - Ruta, Rūta.
Reti tagad vārdi, pazīstu abu vārdu īpašnieces, savā ziņā noslēgtas, interesantas, stipras sievietes.
(Nu jau atkal, anne, muldi.Ko tad uzrunā tos, kuri neeksistē, tādai monologtipa domāšanai tik kas var dot atbildi? Ko tur,... pie tā jau nevērsies ar tādu savu domu, brīvāk vārstīt savu domu graudus, pozīciju kaut kur visumā)

Vai ne, Valij? Tiešām, zinot to gadījumu Latvijā, kur vecākiem, kur cilvēkiem bij prāts un doma, kautkādā tādā celtņa grozā savus bērnus stumt? Un gaisabalons arī ekstrēms tomēr pieredzējušiem  pieaugušajiem, ne bērnu baram līdzi.