savsem k. 7. mar 2011. 21:06

Nu , dad mums mežos vajadzētu slapstīties , bet viņi mūs medītu  

Vilks V. 7. mar 2011. 21:02

Tieši tā!
Tava mīlestība ir Tevī!
Neviens izņemot Tevi pašu- to nespēj nogalināt!

Dzēsts profils 7. mar 2011. 21:01

V***, es neko jaunu tev nepateikšu, bet atklāšu skatu uz patiesību; Retais ir drosmīgs atzīt, ka viņa mīt cilvēciska pašaizsardzības izdzīvošanas instinkts, visu, lai ko mes darītu, turās uz likumu ievērošanas pamatiem! Vai spēsi man pierādīt pretēju? /Es, jau šajā brīdi uzstādiju tev parodoksu; "Tev tagad jaaiztāvs sava taisnība. Kas tev to liks darīt? Tieši tā, bailes, nepalik parādā." primitīvs piemērs, bet kā tu to uztvēri?/ Ik dienas ejot ārā no mājas, mēs padomāsim, vai ko neaizmirsām, jo no tā būs atkarīgs mūsu dienas guvums daudzās jomās... Darbā, attiecības, leduskapa saturs, un kā mēs galu galā jūtamies? Lai tik kāds to nesabojā?!
Nu, tas būtu pavisam īs piemērs... ;)

Dzēsts profils 7. mar 2011. 20:57

      

savsem k. 7. mar 2011. 20:56

Skaidrs - autobusu un smago vāģu šoferiem mazais draudziņš ir mazais draudziņš ... labi - ka neesmu profesionāls šoferis  

Dzēstss P. 7. mar 2011. 20:50

Vizma-tā turpināt!
Ar šiem vārdiem tāpatvien nemētājas!
Es savā pusgadsimtu ilgajā mūžā šos vārdus izdvesu tikai Divas reizes....:)

Dzēsts profils 7. mar 2011. 20:50

...vajag teikt tos vārdus,kad to jūti..jo biežāk,jo labāk,bet no sirds...un tad tas vairs grūtības nesagādās...

Dzēsts profils 7. mar 2011. 20:47

Kamēr mūsos būs bails,mēs atklāti un ptiesi nebūsim.Bailes pesonību saēd saārda no iekšām.Ja būsi patiess,baiļu nebūs,ja nebūs baiļu būsi patiess.Tāds mans personigais skatījums.

Dzēsts profils 7. mar 2011. 20:44

ja tu atvainojies ,tas nozime ka neesi parliecinats par savu taisnibu

IlonCis I. 7. mar 2011. 20:43

         Paldies! Ļoti patika!!!

Dzēsts profils 7. mar 2011. 20:34

Tas ir skumji, pat vairāk, augsprātība. Kā var ieslēgt sirdi skavās, kad līdzās tuvi cilvēki, kuri ar rūpēm un uzmanību, vienmēr apjautāsies, kā tev iet? Un, kas tev pateiks, vai rīt tu savus mīļos satiksi?
Tava pašaizliedzība, līdzinās indulgencej, -ka nav cienīgi tavas mīlestības, ka tā jāizpērk ar vainas apziņu? Nu, pasaki, tā tak nav, vai ne?
Neuztver personīgi, es nepazistu cilvēku, kam šobrīd rakstu, bet runāju tieši kā savam tuvākajam. Sarunāts?
Vari man nepiekrist.

Dzēsts profils 7. mar 2011. 20:33

atvainošanās nav vājuma pazīme, pilnīgi otrādi!

Dzēsts profils 7. mar 2011. 20:32

...varu pateikt...cilvēkam kuru mīlu,tie vārdi nāk no sirds un man tas grūtības nesagādā...arī saviem bērniem bieži saku,ka mīlu viņus...viņi man arī saka-ES TEVI MĪLU!!!

Vasilijs P. 7. mar 2011. 20:30

Gribu Majas...

Jānis K. 7. mar 2011. 20:22

Sadirsu mašīnuu.

ierakstam «Nedari, ja nemāki!!!»
Dzēsts profils 7. mar 2011. 20:20

V***, bet vai visi tik drosmīgi atzīt ka ir laimīgi, nebaidīdamies uzticēt sevi atklātībai, savu vienīgo Es?  

Dzēsts profils 7. mar 2011. 20:09

Atklārība jau ir laime,jo tu vari būt pats,patiess un atklāts

Vasilijs P. 7. mar 2011. 20:04

Likvidejot SIMBOLUS-gust prioritaro varu-lai dara,ka patik...

Dzēsts profils 7. mar 2011. 19:53

atvainoshanaas ir vaajuma paziime ................  

Dzēsts profils 7. mar 2011. 19:49

Paldies, tieši tā es uztveru jebkuras attiecības;
Bieži, attiecībās grūti piemeklēt pareizāko argumentu un ne vienmēr tā bus pareizākais, jo pastāv labāki saskarsmes veidi, bet beigās paliek atvainošanās, ka pazemība, nav vājuma izpausme, bet dod iespēju otram atskart iespēju izlīgt!

Autorizācija