Aivars K. 11. mar 2011. 13:44nuu, a kas tad tam apčamdītajam bija tāds, kas neļāva domāt, ka aivars,kooo?.. [a varbūt nebija?]..p
Aivars K. 11. mar 2011. 13:39Dilaila, riktīgs džentlmenis drusciņ nogaidīs, a pēc tam vienalga pie guļamistabas durvīm pieklauvēs.. nu nebūsi tokš tik ļauna un neļausi savam mīļotajam vīriņam sasaldēties un iesnas dabūt.. es neticu, ka tu tik nežēlīga..p
Aivars K. 11. mar 2011. 13:35sanit, a vot nevajag to vīrieti nokaitināt..p un tad tas ***pulkstenis*** nesamaitāsies un vismaz 2 reizi diennaktī rādis ***12***..ppp ja sado - mazo piekritējs, tad pēc iespējas vairāk jātracina..
Mārtiņš M. 11. mar 2011. 13:34......sliktam dejotājam venmēr kaut kas traucē..... valdība, eiropa, us, rus......
Dzēsts profils
11. mar 2011. 13:34Nu tad eiropai varēja paprasīt tādu pamatīgu.....kādreiz zirgus tādiem priekšā jūdza...
iim e. 11. mar 2011. 13:32Ne viss ir kā izskatās !!!
Grābekļus liek eiropa un mūsējie bļauj -- lai notiek!
Dilaila L. 11. mar 2011. 13:22Pa tumsu Moon jau neatšķirsi kur galva kur pakaļa!
Mārtiņš M. 11. mar 2011. 13:21.....chujs, njuhs, tauste, aste..............
Moon M. 11. mar 2011. 13:20.........Fui,Dilaila ..........ko Tu uzreiz meties uz to pēcpusi.............
Dilaila L. 11. mar 2011. 13:19Nu, nu ar vieglu tvērienu var arī sū........ iegrābties!
Moon M. 11. mar 2011. 13:18...kas mēs kādi ......suņi,iesim katru gulētāju ostīt?
Ar vieglu "tvērienu"................ un bilde skaidra
Moon M. 11. mar 2011. 13:12Vai ne,Inga.
Ko ta mēs te...........vēl jāaug un jāaug
A vot Dilaila taisās uz "ņuhu"paņemt.Galīgi neinteresanti...........
Dilaila L. 11. mar 2011. 13:09 Reiz dzīvoja maza meitenīte, kurai bija rotaļu vardīte, vārdā Džeremijs. Vardīte vienmēr devās līdzi meitenītei iedomātos izbraukumos zaļumos kopā ar citām viņas lellēm, uz skolu, ceļojumos un vienreiz pat vannā! Katru nakti Džeremijs gulēja meitenītei azotē.
Laika gaitā Džeremijs kļuva vecs un izdilis. Tas bija pazaudējis vienu aci un lkiboja, jo meitenīte mēdza to turēt aiz vienas kājas, kas tad arī bija nolūzusi. Arī deguns no lielās vazāšanas pa zemi bija satriekts.
Taču meitenīte joprojām mīlēja savu vardīti par spīti tās nodeldētajam izskatam. Un vardīte nekad neko nedarīja. Tā vienkārši bija. Viņa bija 'Džeremijs un meitenīte to arī tāpēc mīlēja.
Šodien meitenīte ir jau liela jaunkundze un izaugusi no savām bērnišķībām. Taču joprojām Džeremijs, nodilis un salāpīts, guļ uz viņas gultas guļamistabā. Viņa joprojām vardīti mīl tādu, kāda tā ir.


