Jānis Kristītājs visu laiku neatradās cietumā, Valdnieks Hērods Antipa gribēdams padarīt Jāni Kristītāju par savu draugu un padomdevēju, izlaida viņu brīvībā, tā cenzdamies iekarot Pravieša labvēlību. Taču sturgalvīgais nepaklāvīgais Jānis Kristītājs tūdaļ ķērās pie iepriekšējā :: pulcināja cilvēkus,sludināja vispārēju brālību un vienlīdzību. Nekas Valdniekam Hērodam neatlika, kā atkal likt apcietināt Jāni Kristītāju un ievietot cietumā. Valdnieks Hērods Antipa juta pret Jāni Kristītāju tik lielu cieņu,ka atteicās viņu sodīt ar nāvi, pat tad,kad skaidri saprata,ka Jānis Kristītājs nekad neķļūs par viņa padomnieku un nekalpos ķēniņa galmā...Paskatīsamies,kā tas ir uzrakstīts Bībelē.

jez ptica gordaja,poka ne pnoss ne politit!Tikkai un viennozimigi par putniem,ka sacit jasaka lidoniem!

paldies, vairs nestudeeju, bet kat vai ideju vaardaa  var tur ieskatīties!

Savā ziņā vīrieši un sievietes ir līdzīgi, -gan vieni, gan otri neuzticās sievietēm...;)

Nav cilvēki kļuvusi nedz ļauni, nedz savtīgi, nedz savādaki kā viņi bija... Tu pati esi sākusi domāt un analizēt- kas un kapēc notiek dzīvē, tavā dzīvē. Ja visu laiku palīdzēji un stutēji- tad kādēļ brīnīties, ka cilvēki to izmanto? Tā tacu ir vieglak un ērtāk- ja cits padara  darāmo viņu vietā... Par patiesumu- tā arī ir Tava izvēle - būt patiesai, kas citiem nebūt nav saistoša vai rekomendējama , vai - obligāta. Vēlama- jā, pat ļoti, bnet ne vairāk. Kaut kas mainīsies dzīvē tad, kad pēc pārdomām sāksi arī rīkoties- no sākuma būs grūti, jo neesi radusi teikt "nē, nepalīdzēsu, pašam ir jātiek galā", bet ar laiku- redzēsi, ka nekas traks nenotiek, ja neskrien glabt visu , kas ir rokas stiepiena attālumā...  

Ne tikai, bet ja brieduma gados nebaidies no bērnišķīgiem izgājieniem, tas vien liecina, ka esi pilnvērtīgs cilvēks. Tas līdzinās par ceļu līdz dievībai un atpakaļ, -Iepazīstot varenos, tu vienkāršāk uztveri pasaulīgo, "jeb pabūt bērna lomā nav kaunums!"

Manuprāt, ka tās sāpes tomēr ir stiprākas tad, ja pats cilveks sev tās "noorganizē"- ar jušanu /domāšanu. fantazēšanu cita vietā- tas būtu par tām- emocionālajām sāpēm. Un , ja ar tām kaut kā var tikt galā- ar laika un gribasspeka palīdzību, tad īstas, fiziskas , slimības raisītas sāpes ir krietni stiprākas un nežēlīgākas.

ne jau tāpat vien ieliki šo dziesmu, cerams to sadzirdēs,tas cilveks kam to gribēji pateikt....

Kā tik nelido!

Olga prot apžilbināt, kopš "Mazās zivs", laikiem, Mārtiņs tad arī nodēvējo par "krāšņumu"...;)

Šīs dziesmas labākais izpildījums...man tā liekas  

Varbūt šitais štruns palīdzēs ...    

..Taviem vārdiem piekrītu, Mārīt!...bet ticu, ka šo puķi kāds tomēr ir noplūcis..bez ievainojumiem..!

Gribetos,lai butu par kautko prieks,bet kad tam nav iemeslu,tad,kas atliek...??? Laikam jau jaiet talak kautkur to meklet citur.....

...paturpināšu...un,kad šis cilvēks saņemas un pieceļas pēc tam,kad kāds tevi ir totāli iznīcinājis un ieminis dubļos,,,viņš jau ir pavisam cits ,ar citu domāšanu un attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem,kā tādiem...dažam tas pat ir vajadzīgs,lai saprastu kas ir kas...nevienu,nekad nevajag žēlot,jo katrs cilvēka un dzīves "sitiens" mūs padara stiprākus,gudrākus un uzmanīgākus...