Ja ir tā kā Tu saki - pēc daudziem, kopā nodzīvotiem, gadiem rodas vēlme pārgulēt ar kādu Tevi saistošu simpātiju... un ja nu pēc šādas kopā pavadītas nakts pēkšņi saproti, ka tās vairāk ir bijušas tikai iedomu fantāzijas - ilūzija par to kā būtu, ja būtu...
gala rezultātā - esi pievīlis ģimeni un vīlies pats...

Mīlestība,uzticība,cieņa . Trīs vaļi , kas balsta ģimenes institūciju.       Nekas nav mūžīgs , dzīvē visādi var notikt , taču cieņa pret savu dzīvesbiedru nepieļaus krāpšanu trijstūra formā .

Mes esam dazadi.Lai saglabatu to kas mums ir-mes pieveram acis.Reizem piedodam,bet zinam ka,tas atkartosies.Ta nu diemzel ir.Bet es saviem principiem pieturos loti stingri.Nevelos dalities,nearvienu.Ja tas ir mans,tad tikai,un vienigi mans.Ja es nespeju ticet,tad mocit sevi netaisos.Ta nu es kulos.

Nē Ingrīd, šeit neiet runa "'Līdz nāve mūs šķirs",
runa ir par to, ja pēc 10,20 kopā nodzīvotiem gadiem, tu vai es,
pārgulēsim ar sev esošu simpātiju, uzsākot jaunas attiecības.
Ja Tu mani neiekvēlini vairs, tad kāpēc, viens otru mocīt.
Saprotams izskaidrojums,   dvēseļu medniece

Es vairs nepūlos - iepriekšējās vēlēšanās mani  enģēļi palika neizlietoti , gan jau kāds cits viņus ievieda atkritumu urnā nevis miskastē  

Prototips kurš šā nosaukuma cienīgs:

Vai vērts pūlēties --uz iecikni braukt...???  

Ups - es visu lapiņu bunti uzreiz  

Ups---es miskastē metu tos par kuriem nevēlu....

Pelnu vairs nav,
tie aizpūsti vējā,
Kukū mālē no vaska,
ar keratīnt garšu

Nu taču ... ar rokām tikai komjauniešu sapulcēs balsot vajadzēja , tagad 21 gadsimts -  jāiemet tikai koka miskastē papīrītis ar izredzēto enģeļu sarakstiņu  

Ku...ngs ---tev rokas nepietiks--par tik daudziem balso...mīlestība vēl varbūt sveiciens kuru eņģeļi sūta debesīm....

      
Vem Jānīt kur vemdams,
Lietus lāvas noskalos.
Rokpelnim kompliments,
Jaunkundzīšu valodās
      

'' Līdz nāve mūs šķirs " .... lieliska ideja , šo lozungu ,saukli vai kā viņu tur .. var izmanot pirmsvēlēšanu reklāmās  -piemēram  "Mēs mīlēsim jūs , ja jūs balsosiet par mūsu partiju līdz nāve mūs šķirs "  

Gadās arī tā---tiko piedzimst--- un jau zaudē visus tuvos...kam uzticeties...???

Nokrāsas dabā

Muļķu zemē ir Brīnumu Lauks. Šajā laukā jāizrok bedrīte, 3x jānoskaita „Kreks, feks, peks”, jāieliek bedrītē zelta gabals, jāapber ar zemi, virsū jāuzkaisa sāls, krietni jāaplaista un var likties gulēt. No rīta no bedrītes būs izaudzis neliels kociņš un tam lapu vietā karāsies zelta naudas gabals. Skaidrs?  

Es tgd rakstīšu steigā; ceru- doma tiks saprasta:
Ja Tu runā par to: "līdz nāve mūs šķirs!", tad mans pierakstījums- ne īsti vietā.
Kā vnm, varu tikai to, kam cauri iziets- pašai.
"Līdz nāve mūs šķirs"- ne pie altāra, bet- mežā, kapitulēja. Sen.
Tad- mācījos visu- no jauna. Bez tām nāvēm, kas šķirs.  Palidoju.. Man to vnk- vajadzēja- palidot. Tas bija- jauki!! un Viņu es vnm- atcerēšos, maigumā, dziļā...
Un tad- iebremzēju atk.. jo- satiku- Viņu... Un stāsts te ne par cipariem, bet- Cilvēkiem, kas abi, nosaluši mzl.
Un tad, kad veidā visbanālākajā, uzzināju, cik "patiess" bijis TAS, pret kuru- biju patiesa, līdz galam... tad?? tad vnk- salūzu mzl.. un tas vēl- maigi teikts...
Tgd?? Es mācos noticēt- uzticēties no jauna... plāniem, kkādiem, abstrahtiem- neesmu ticējusi- nekad. Es novērtēju katru zvanu, kad tikšanās- manis vai Viņa pēc- nav iespējama, novērtēju katru uzjautājienu: "Kā tev? Vai nevajag palīdzēt?"; jā, tas ir- miljons!!! Sievietei, kas radusi tikt vnm galā pati.. Un Viņa, tā sieviete, pasaka: "Paldies Tev par to!!"; norauš asariņu, un- dzīvo, smaidot... Jo- ir viņas dzīvītē- beidzot!!- kkas, kā vērts- smaidīt- dubultā!! Un- ja vēl Bērni, tik forši, kā viņai- tad... nu tad žēloties- vnk- grēks!!! ..
Jauku vakaru, Visiem!!.. piepildītu- zinot!!- mani ilgojas, mani- ciena..  .. zinot- būs aiz- aiz- aizparītdiena, īsta!!   ..

Atraitnis