Ilze B. 22. mar 2011. 23:29
Bet Tu biji malacīte! Un līdz ar to arī Jautrītis nebij tik rupjš!........Ciešami!
Drīz mēs viņu pāraudzināsim!
Dzēsts profils
22. mar 2011. 23:28Kāds kuram labums no smaidīšnas grimasēm, bez iekšēja piepildijuma ???
Dzēsts profils
22. mar 2011. 23:26Paldies , Ilzīt . .., kārtējā babulku audzināšanas nodarbība ...
Ilze B. 22. mar 2011. 23:18Nu drīz jau mandarīnu laiks būs garām................sāksies pirmie zaļumiņi no dārza!
Dzēsts profils
22. mar 2011. 23:15Tas jau sen zināms. Tāpēc cirki riebjas un tos neskatos!
Ilze B. 22. mar 2011. 23:08Viss taisnība!!!
Jauku vakaru muzikālajai amigos dvēselītei!
IlonCis I. 22. mar 2011. 23:03Noglāsti vakardienu,
Iecel savu dzīvi šodienas šūpolēs,
Un uzšūpo tik augstu, līdz pašām galotnēm,
Līdz nepazaudēšanas augstumiem,
Līdz neapreibšanas skaistumam,
Līdz neaizmiršanas zelta stariem,
Katrā ziņā līdz tai vietai, kur
Viss sliktais aizkūp kā dūmi,
Bet labais joprojām nāk līdzi....
Un nepāriet!
(Neatceros autoru, bet ļoti gribējās Tevi uzmundrināt pēc tā "jampadrača". )
Anita *. 22. mar 2011. 22:50Pilnīgi piekrītu šeit rakstītajam. Mēs dzīvojam šeit un tagad. Tieši šis brīdis ir tas, kurā mēs varam dzīvot, priecāties par to, kas mums dots, un kaut ko mainīt, ja vēlamies, jo vakardiena jau ir pagžājusi- tā vairs neatgriezīsies, bet rītdiena vēl tikai būs... un nevar jau zināt, kāda tā būs...
Dzēsts profils
22. mar 2011. 22:43attā ! /pamāj ar rociņu un nobirdina asariņu/ ...
Dzēsts profils
22. mar 2011. 22:40kuras audzinu..ja loti nepatik atlaizu
Dzēsts profils
22. mar 2011. 22:39labi babulkas cau ...man rit uz darbu...tur mani gaida 15 sievietes,,ir ari babulkas





